"Necerēti liela aktivitāte," saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. "Kad pagājušajā gadā plānojām budžetu, rēķinājām, ka vidēji vienai denacionalizētā nama īrnieku ģimenei kā dzīvokļu pabalsts būs jāmaksā ap 15 tūkstošiem latu, taču realitātē ģimenes izrādījās kuplākas un vidēji katrai maksājām 16 tūkstošu latu." Kopumā šogad pārcelšanās pabalstiem bija paredzēti 15 miljonu latu. Jūlija vidū naudas vairs nebija, jo kopumā šogad pabalstus saņēmušas ap 700 ģimeņu. Ņemot vērā cilvēku lielo atsaucību, dzīvokļu pārvalde plāno Rīgas domes budžeta grozījumos prasīt papildu naudu. Taču tā kā pārcelšanās pabalstus, kā paredzēts likumos, sedz valsts un pašvaldība uz pusēm, domei jāsagaida atbilde no Ekonomikas ministrijas par to, vai un cik tā gatava piešķirt pabalstiem papildu naudu. Ā.Stabiņa teic, ka "reāli būtu nepieciešama nauda vairāki miljoni, bet labi būtu, ja varētu piešķirt vismaz vienu miljonu." Tik pietiktu, lai izdalītu pabalstus 60 ģimeņu, kas jau paspējušas pieteikties šajā mēnesī, kad naudas, ko dot, vairs nav. Par sociālo sfēru atbildīgais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) teic, Rīgas dome atrastu līdzekļus pārcelšanās pabalstiem, ja arī valdība tos atradīs: "Rīgas dome viena pati to nedarīs." Domei bez pārcelšanās pabalsta vēl ir virkne pabalstu, kādēļ sociālajam blokam vien šogad budžeta grozījumos būšot nepieciešami pieci miljoni latu, norāda J.Dinevičs un piebilst, ka tuvojas rudens un iedzīvotāji "tūlīt nāks ar lūgumiem palīdzēt segt maksu par dzīvokli, siltumu." "Tagad šajā ekonomiskajā situācijā vēršanas pēc palīdzības ir pieaugusi par 40%," saka vicemērs. "Šeit jābūt kopējam risinājumam. Valsts vienmēr ir pamanījusies paiet veikli malā," spriež deputāts un piebilst, ka varētu par dzīvokļu pabalstu problēmu runāt otrdien koalīcijas padomes sēdē un palūgt, "lai valdībā esošās partijas ir tik mīļas un rod risinājumu".
Ekonomikas ministrijas mājokļu departamenta vadītāja Ilze Oša gan Dienai atklāj — valstī iedarbinātā taupības režīma dēļ jau skaidri zināms, ka šogad papildu nauda denacionalizēto namu īrniekiem nebūs. "Tie 7,5 miljoni, ko mēs varējām Rīgai iedot šī gada budžetā, tas arī ir viss. Pagaidām esam pat neziņā par nākamo gadu, vai sanāks iedot kaut tos pašus 7,5 miljonus," saka I.Oša.
"No mana viedokļa skatoties, būtu izdevīgāk dot pabalstus nekā celt dzīvokļus," teic Ā.Stabiņa. 90% no pārcelšanās pabalsta saņēmējiem esot arī stāvējuši dzīvokļu rindā, taču "saprotot, ka ar 5000. vai 7000.numuru rindā dzīvokli dabūs pēc desmit gadiem, izvēlējās pabalstu." Jūnijā pašvaldības dzīvokļu rindā bija reģistrētas vairāk nekā 12 tūkstoši ģimeņu. Taču sociālo māju celtniecība notiek lēni — jau rakstīts, ka šogad kopumā dzīvokli varētu piešķirt 1700 ģimeņu.