VK secina, ka Rīgā transporta infrastruktūras plānošanā valda haoss

Valsts kontroles eksperti secinājuši, ka transporta infrastruktūras jomā esošās problēmas Rīgas pilsētā nav mērķtiecīgi risinātas un gadu no gada tikai kļūst izteiktākas, savukārt realizēto projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi.

Uzmanību VK pievērsusi faktam, ka Rīgā pieaug satiksmes negadījumu skaits - no 1377 2010. gada līdz 1646 2017. gadā. Būtiski, ka pašvaldība netiek domāts par bīstamu gājēju pāreju sakārtošanu, tāpat VK vērš uzmanību uz faktu, ka arvien pieaug negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti. 

"Mēs sagaidām, ka mūsu darbs palīdzēs uzlabot transporta infrastruktūras attīstību Rīgas pilsētā, sekmīgi ieviešot ilgtermiņa risinājumus sasāpējušām problēmām un pilnībā iedzīvinot Rīgas definēto prioritāro "klientu" secību: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – autotransports – kravu transports," ziņojuma priekšvārdā raksta revīzijas vadītājs Edgars Korčagins.

Pašvaldība nerisina jau gadiem ilgstošas satiksmes drošības un inženierkomunikāciju problēmas. Lai gan ielu atjaunošanas projekti tiek pasūtīti un apmaksāti, tas nenozīmē, ka tie tiek īstenoti, savukārt īstenotie projekti nedod būtiskus uzlabojumus transporta infrastruktūras problēmu risināšanā. Laika posmā no 2010. līdz 2017.gadam Rīgas domes Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus tehniskos projektus pilsētas transporta infrastruktūras objektu būvniecībai un atsevišķos gadījumos pat uzsācis būvdarbus, tomēr izstrādātajiem būvdarbu tehniskajiem un izpētes projektiem nav sekojušas tālākas darbības būvdarbu organizēšanā

"Šādas rīcības rezultātā nelietderīgi ir izlietoti finanšu līdzekļi vairāk nekā 5,4 miljonu eiro apmērā,

9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams," rakstīts ziņojumā. 

Atbilstoši pašvaldības noteiktajam, ieņēmumi no maksas autostāvvietām ir izlietojami maksas stāvvietu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, kā arī jaunu maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai.

Taču Valsts kontrolē norādīja, ka faktiski šī nauda vismaz 9,113 miljonu eiro apmērā ir ieplūdusi kopējā SIA Rīgas satiksme "katlā", līdz ar to nav iespējams noteikt tās izlietojuma mērķi un tā var tikt izmantota jebkuru citu darbību finansēšanai.

VK secinājusi, ka, lai gan plānošanas dokumentos tiek izvirzīti ambiciozi mērķi, tie netiek izpildīti, jo plānošana tiek izmantoti novecojuši dati (piemēram, no 2005. gada) un bieži vien šie plāni tiek nolikti malā, lai veiktu citus projektus. 

"Departamentā īpaši izveidota darba grupa šos projektus novērtē piešķirot tiem punktus. Loģiski būtu, ka visvērtīgākie projekti arī tiek īstenoti, taču realitātē esam secinājuši, ka nauda tiek piešķirta mistiskiem projektiem, kas nemaz nav vērtēti, vai arī projektiem ar vismazāko punktu skaitu," sacīja Korčagins.

Kā piemēru viņš minēja to, ka 2016.gadā Satiksmes departaments iesniedzis astoņas projektu ieceres, par kurām saņēmis "0 punktu" vērtējumu, taču septiņi no tiem vienalga tika iekļauti investīciju programmā. 2017.gada investīciju programmā neesot iekļauts pilnīgi neviens no 48 attīstības departamenta atbalstītajiem projektiem, bet to vietā iekļauti septiņi, kuri pirms tam neesot nemaz vērtēti. "Tā projektu vērtēšana patiesībā ir darbs priekš miskastes, jo īstenoti vienalga tiek tikai kaut kādi mistiski projekti," sacīja Korčagins.

Pašvaldības paredzētie uzdevumi un risinājumi nav vērsti uz transporta infrastruktūras lietotājiem aktuālu problēmu risināšanu un neatbilst ilgtspējīgas pilsētvides plānošanas principiem, jo tajos, kā norāda VK:

• nav apskatīti satiksmes drošības jautājumi, piemēram, pieaugot velobraucēju skaitam pilsētas ielās, attiecīgi pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti, kā arī dažādu skūteru un citu individuālo braucamrīku vadītāji, kā rezultātā Rīgas velosipēdistiem pārskatāmā nākotnē nav pamata cerēt uz iespēju droši un ērti pārvietoties pilsētas ielās;
• trūkst risinājumu bīstamības novēršanai arī uz gājēju pārejām, piemēram Kurzemes prospektā, kur pēdējos gados ir bijuši bieži ceļu satiksmes negadījumi;
• piedāvātie transporta plūsmu risinājumi un izmaiņas nav pamatotas ar aktuālu un padziļinātu situācijas izpēti, piemēram, transporta plūsmu modelēšanu un analīzi;
• nav izvērtēti alternatīvi risinājumi transporta plūsmas organizēšanā, piemēram, loka ceļu novietojumam ap pilsētas centru, kā rezultātā sastrēgumi pilsētas ielās nemazināsies.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins trešdien mediju pārstāvjiem pastāstīja, ir pētīta velo attīstība, stāvparku ieviešana un citas lietas, bet rezultāta nav. "Vienlaikus ir virkne svarīgu lietu, kas nemaz netiek pētīta, piemēram, satiksmes dalībnieku drošība," amatpersonu citē aģentūra LETA.

"Lai gan Pašvaldība savos iekšējos normatīvajos aktos ir noteikusi, ka visi transporta infrastruktūras projekti, idejas un ieceres tiek izvērtētas atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, piešķirot tām noteiktu punktu skaitu un sarindojot tās prioritārā secībā, tomēr praksē šie principi netiek ievēroti," raksta VK eksperti. 

Ar visu ziņojumu var iepazīties šeit: Kā Rīgas pašvaldībai veicas ar pilsētas transporta infrastruktūras attīstību?