"Esmu vadījis satiksmes departamentu kopš tā dibināšanas 1997.gadā, kopā ar saviem darbiniekiem izdzīvojot Rīgas vētrainas attīstības posmu ar tam raksturīgajām finanšu trūkuma problēmām satiksmes jomai, pēkšņu strauju būvniecības un arī satiksmes intensitātes un vajadzību pieaugumu. Uzkrāta ne tikai pieredze, bet arī nogurums, un uzskatu, ka jānāk jaunam vadītājam ar savām ambīcijām, kompetenci un enerģiju," tā maija vidū līdzšinējais Rīgas domes (RD) satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba paziņoja par došanos pensijā. Viņa pēdējā darba diena bija pagājušajā piektdienā, un nu viņa vietu ieņēmis līdzšinējais vietnieks Edgars Strods.
No fizikas līdz satiksmei
Ar šajos desmit gados paveikto I.Zarumba ir apmierināts. Lai gan departamentā pirms vienpadsmit gadiem viņš ienāca no jomas, kura nebija saistīta ar satiksmes lietām, pa šiem gadiem zināšanas esot iegūtas. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai viņš, būdams fiziķis un datorzinātņu doktors, bija darbojies zinātnē un strādājis Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā. "Kad [1990.gadu sākumā] sabruka visi rūpniecības kompleksi, parādījās jautājums, ko darīt, jo no kaut kā jau dzīvot vajadzēja," atceras I.Zarumba. Tā viņš nonāca Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā un kļuva par tās valdes nekustamā īpašuma un privatizācijas nodaļas vadītāju.
Kad 1990.gadu beigās veidojās jaunā domes struktūra ar departamentiem, I.Zarumba tika uzaicināts par satiksmes departamenta vadītāju. Toreizējā satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja pienākumus pildīja Linda Baltiņa, kura tagad ir a/s Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāja vietniece, viņa atceras, ka " tika meklēta spēcīga personība, kas draudzējas ar galvu un ir drosmīga". Pēc L.Baltiņas teiktā, I.Zarumba bija ļoti loģiski domājošs, vienmēr runāja par lietu. "Pie viņa pasakas aiziet pastāstīt nevarēja," atceras L.Baltiņa un izvēli par labu viņam joprojām sakas nenožēlojam. "Es viņam dotu 10 balles par šajā laikā paveikto. Protams, problēmas ir un vienmēr būs, tomēr viņam izdevās izveidot labu kolektīvu, arī visi plāni un darāmie darbi ir skaidri. Dažkārt vienkārši lietas nenotiek politiķu nevis departamenta mazspējas dēļ, tāpēc, ka tieši politiķi, nespēj pieņemt nepopulārus lēmumus."
Par sniegu nepriecājas
Pats Zarumba tik kritisks gan nav. "Visos sasaukumos satiksme nav bijusi apbižota, vienmēr ir bijuši 17—20% no pilsētas budžeta. Žēl tikai, ka valsts Rīgai kā galvaspilsētai atbilstoši nepalīdz," ar nožēlu saka I.Zarumba. Īpaši negodīgi viņam tas šķiet, ņemot vērā, satiksmes intensitāti, kas Rīgā ir 15—17 reižu augstāka nekā uz citiem Latvijas autoceļiem. Viņš šo nespēju sastrādāties skaidro ar vēlēšanām: "Tie, kas uzvar vēlēšanās valstī, neuzvar pašvaldībās. Līdz ar to politiķi strādā dažādās fāzēs — viens otram negribot palīdzēt kaut ko īstenot."
Tajā pašā laikā arī īpaši viegli šajos gados nav bijis. "Tie, kas saprot šo jomu, apzinās, ka tā nav nekāda baltmaize. Darbs ir bijis diezgan pasmags. Te tā ikdienas rutīna ir tāda, ka tu reizēm nezini, ko darīt. Tam cilvēkam ir taisnība, ka lietusūdens stāv uz ielas un nenotek, bet naudas sakārtošanai nav. Naudas vienmēr būs par maz," saka I.Zarumba. Tomēr kopumā šajos gados viņa kvēlākā vēlēšanās bijusi, lai ziemās nesnigtu un nebūtu jātaisnojas, kāpēc pāris stundās visu nevar notīrīt.
Cik līkumoti un negludi var
Tomēr esot arī lietas, par ko priecāties. Piemēram, tas, ka šajos desmit gados Rīgā ir ieviesti zemās grīdas autobusi, pamazām tiek nomainīti arī trolejbusi, ir pieņemts lēmums par jaunu zemās grīdas tramvaju ieviešanu un jau ir sākta 6.maršruta modernizācija. Īstenoti arī vairāki Eiropas Savienības fondu līdzfinansēti projekti. "Ir rekonstruēti vairāki krustojumi Ulmaņa gatves, Telts ielas un Tadaiķu—Valdeķu ielas rajonā. Ir sākta globālās pozicionēšanas sistēmas lietošana autobusos. Izskatās, ka pabeigsim laikā arī Juglas un Brīvības ielas krustojuma rekonstrukciju," uzskaita I.Zarumba. Drīzumā tikšot pabeigta arī visu luksoforu modernizācija.
Pa šiem gadiem apzinātas arī visas galvaspilsētas skolas un bērnudārzi un pie tiem uzlabota satiksmes drošība. "Ja pirms 10 gadiem ātrumvaļņu Rīgā nebija, tagad jau ir ap 150," stāsta I.Zarumba un piebilst, ka tas atbilst Eiropas praksei. Proti, taisīt pēc iespējas līkumainākas un grumbuļainākas ielas, lai fiziski slāpētu ātrumu. "Līkumotas ielas Rīgā nebūvēsim, bet ātrumvaļņus gan liksim vēl," ar pārliecību saka I.Zarumba.
Autovadītāji pēdējie
Tomēr daudzi šie "labie darbi" palikuši nemitīgu pārmetumu ēnā par nedienām Rīgas ielās, visbiežāk — trūkstošajiem veloceliņiem un kaitinošajiem sastrēgumiem. Pērn pat Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kurš ilgāku laiku ir bijis arī atbildīgais vicemērs par satiksmes jautājumiem, neizturēja un divās nedēļās lika sagatavot sastrēgumu mazināšanas plānu ar tūlītējiem risinājumiem. Tad arī no mēra puses izskanēja pārmetums, ka I.Zarumba spēj veiksmīgi plānot un strādāt uz ilgtermiņa lietām, taču nespēja domāt par īstermiņa aktivitātēm. Saraksts ar "ātrajiem" risinājumiem gan tika sagatavots, un tā rezultātā daudz veiklāk tika ieviestas sabiedriskā transporta joslas, mainīta auto novietošana ielu malās, dota priekšroka sabiedriskajam transportam utt. Stājās spēkā ierobežojums kravas transportam šķērsot tiltus pār Daugavu un braukt pa tam tuvējām maģistrālēm gan rīta, gan vakara sastrēgumstundās.
To, ka par sastrēgumiem pārmetumi biruši nemitīgi, I.Zarumba nenoliedz, tomēr, ja bijis jāizvēlas starp mobilitātes nodrošināšanu pilsētā un drošību, vienmēr izvēlēta otrā. Turklāt prioritārā secībā. Proti, pirmais ir sabiedriskais transports, otrajā vietā gājēji, kam seko velosipēdisti un autovadītāji. "Viņi par to, protams, ir milzīgi neapmierināti!" piekrīt I.Zarumba.
Bija kā ezītis
Rīgas Tehniskās universitātes profesore un satiksmes plānošanas firmas Imink vadītāja Ija Niedole, kura departamentā bijusi gan kā konsultante, gan kā projektu veidotāja I.Zarumbu pie sastrēgumu veidošanās gan nevaino. "Nav pasaulē pilsētas, kur šādu problēmu nebūtu!" viņa saka, vien pieļauj, ka pilsēta ātrāk varēja apzināties sabiedriskā transporta milzīgo potenciālu un ātrāk to modernizēt. Taču arī tur atbildība jāuzņemas ne vien departamenta vadībai, bet arī politiķiem. Tieši I.Zarumbas spēju visus šos desmit gadus būt starp darbiniekiem, uzņēmējiem, pilsētniekiem un politiķiem I.Niedole apbrīno visvairāk. To, viņasprāt, nodrošinājusi I.Zarumbas nosvērtība — spēju būt modram, taču tajā pašā laikā nezaudēt mieru. Pēdējos gados viņš arī apzinājās ekspertu lomu un nepieciešamību viņos ieklausīties salīdzinājumā ar pirmajiem gadiem, kas pret satiksmes speciālistiem bijis kā ezītis — ļoti atturīgs, novērojusi I.Niedole.
Līdzšinējais I.Zarumbas darbu uzraugs, satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) gan nevēlējās komentēt I.Zarumbas paveikto vai arī gluži pretēji nepaveikto šajos desmit gados. "Teikt, ka viņš strādāja ļoti labi, nevar, teikt, ka viss bija ļoti slikti, arī nevar," A.Požarnova viedokli Dienai pauda komitejas pārstāvis Dzintars Zaļūksnis.
L.Baltiņa pauž pārliecību, ka RD vismaz pie atsevišķu projektu realizācijas I.Zarumbu vēl vajadzētu paturēt tuvumā, jo viņam ir uzkrāta vērtīga pieredze. Pats Zarumba par to gan runā visai izvairīgi, tomēr atklāj, ka galīgi pagrīdē nenoies. "Paziņas stāsta, ka brīdī, kad tu, aizejot pensijā, atlaid oficiera jostu un sāc gulēt gultā un skatīties televizoru, tad ar tevi ātri ir beigas," saka I.Zarumba un atklāj, ka ir jau saņēmis vairākus darba piedāvājumus, tomēr pagaidām vēl par tiem domājot.