Ziemeļu koridora birojs plāno palielināt algas un komandējumu izdevumus

Tikai priekšlikums Ziemeļu koridora attīstības biroja iesniegto budžeta projektu trešdien skatīs pilsētas attīstības komiteja. Budžeta projekts sastāda 987 tūkstošus latu. Tiesa, salīdzinot ar šāgada budžetu, kurā tam atvēlēti 2,4 miljoni, tas samazināts par teju 1,4 miljoniem. Taču tas nenozīmē jostas savilkšanu birojā, jo Ziemeļu šķērsojuma priekšizpētes darbu veikšanai nepieciešamie 1,4 miljoni latu iegūti no Eiropas Savienības finansējuma. Pretēji Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) norādījumiem par algu iesaldēšanu un administratīvo izdevuma samazināšanu, Ziemeļu koridora birojs šīs pozīcijas plāno palielināt. Piemēram, algām, prēmijām un piemaksām ir plānots atvēlēt par teju 27 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn — kopumā 347 tūkstošus latu, kas sastāda trešdaļu no visa biroja budžeta. Prēmijas vienas mēnešalgas apjomā paredzēts izmaksāt reizi ceturksnī. Atsevišķa pozīcija ir arī piemaksas, kas iecerētas ne vien pieaicinātiem ekspertiem, bet arī biroja vadītājam un viņa vietniekiem. Budžeta projektā iestrādātie aprēķini rāda, ka šīs piemaksas paredzētas katru mēnesi, kas nozīmē, ka vadītājs un viņa vietnieki mēnesī saņemtu vairāk nekā trīs tūkstošus latu — alga aptuveni pusotrs tūkstotis latu plus piemaksa Ls 1600 apjomā. "Nē, tā nav," noliedz Ziemeļu koridora attīstības biroja vadītāja p.i. Nika Kotoviča un paskaidro, ka piemaksām atvēlētā summa ir tāda kā rezerve "neparedzētai darba noslodzei" un netiek izmaksāta katru mēnesi. Arī šogad neesot izmantots viss algu budžets, patlaban esot iztērēti 60%. Plānoto algu palielinājumu N.Kotoviča skaidro ar to, ka Ziemeļu šķērsojuma "projekts ir specifisks, tās ir garas darba stundas, un mēs gribam noturēt savus speciālistus". "Ja dome lems nepalielināt, tad ne. Tas ir tikai priekšlikums," viņa norāda. Starp biroja priekšlikumiem ir arī gandrīz par 20 tūkstošiem latu palielināt naudu komandējumiem un dienesta braucieniem. Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Sarmīte Pīka (TP) teic: "Pirmajā brīdī, skatoties uz tiem papīriem, varbūt tas cipars liekas šokējošs, bet šis birojs sevis uzturēšanai vienu miljonu tiešām netērē." Kā paskaidro attīstības departamentā, deviņu cilvēku biroja uzturēšanas izdevumi ir teju pusmiljons latu — 451 tūkstotis latu, pārējie 536 tūkstoši paredzēti ārējo ekspertu pakalpojumiem. Vai taupības laikā varētu tikt izvērtēta biroja lietderība un Ziemeļu šķērsojuma darbus nevarētu atkal pārņemt attīstības departaments, kā tas notika līdz 2007.gadam? Departamentā norāda, ka nē: "Ziemeļu koridora projekta darba apjomu ir neiespējami deleģēt citiem esošajiem darbiniekiem kā papildu darba pienākumu." Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa gan uzsver, ka "birojam, tāpat kā pārējiem, būs jāpamato katrs savs darbinieks un katrs savs santīms". Par algu palielināšanu "vispār nevar būt ne runa", teic K.Liepa. "Šajā ziņā mērs ir strikts — ir lēmums iesaldēt algas visiem," viņa paskaidro. Projektu neiesaldēs Patlaban Rīgas domē tiek apsvērti arī lielie projekti, kurus varētu uz kādu laiku apturēt, taču Ziemeļu šķērsojumu, kura izmaksas tiek lēstas pat ap miljardu latu, visticamāk, neiesaldēs. Pirmkārt, tāpēc, ka tuvākajos gados tā īstenošanai domes nauda vēl nebūs vajadzīga. Galvenais finansējums Ziemeļu koridora būvniecībai būs nepieciešams, sākot ar 2012. gadu, un, ja tas tiks īstenots kā privātās publiskās partnerības projekts, Rīgai pirmie maksājumi būs jāveic vien, sākot ar 2019.gadu, skaidro attīstības departamentā. Otrkārt, iesaldējot projektu, tiktu zaudēti visi priekšizpētes darbu rezultāti, tie būtu jāveic atkārtoti un par tiem nāktos maksāt vēlreiz. Patlaban tos 9,3 miljonu eiro apjomā apmaksā no Eiropas Savienības komunikāciju tīkla budžeta. "Krīzes apstākļos tieši jārealizē lieli objekti, kas ļaus pēc krīzes atsperties," teic N.Kotoviča. Viņa skaidro, ka jau šoruden birojs domei prezentēs vairākus iespējamos šķērsojuma īstenošanas un finansēšanas modeļus. Rīgas mērs J.Birks arī uzskata, ka tas ir ļoti būtisks transporta mezgls ne tikai Rīgai, bet valstij kopumā, un no tā atteikties nevar. Turklāt Ziemeļu šķērsojuma izbūvi par nepieciešamu uzskata arī rīdzinieki — augustā veiktajā aptaujā to atzina 90% iedzīvotāju.