Un piebilst: tie būs atvērti noteiktos diennakts laikos. Projektam jau izsniegta būvatļauja un sākta žoga izbūve. JAB iecerējusi vērsties Jūrmalas domē un būvvaldē, pieprasot pārtraukt parka labiekārtošanas darbus un teritorijas nožogošanu, jo esot pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi.
Pieeju jūrai pirmā privātā parka Bulduros apsaimniekotāji sola nodrošināt tikai konkrētos diennakts laikosIecerētā parka teritorija ir 3,7 hektārus liela, žogs stiepsies 300 metru garumā gar Bulduru prospektu starp 2. un 5.līniju. Līdz ar to 3. un 4.līnija atradīsies nožogotā parka teritorijā. 3.līnija stiepsies līdz parka centrālajam objektam - daudzfunkcionālu ēku kompleksam Villa Adlera, savukārt 4.līnija vedīs uz jūru. 1,8 metrus augsts metāla konstrukciju žogs uz betona pamatiem apjozīs teritoriju no visām pusēm. Jūras pusē tas būs novilkts līdz ar kāpas sākumu.
SIA Adlera uzsver: parks būs publiski pieejams. Žogs nepieciešams, lai pasargātu parku no vandaļiem un aizsargātu parka vērtības - apstādījumus. "Žogā būs vārtiņi, pa tiem iedzīvotāji varēs nokļūt līdz jūrai. Vārtiņi būs vaļā no pulksten 8 līdz 23 vasarā un no 9 līdz 19 ziemā," skaidro Tatjana Voronkova, SIA Adlera direktore.
Jocīga iecere
Parka projekta iecerei jau ir vairākus gadus sena vēsture. Tā sākās 2001.gadā, kad SIA Adlera, kas cieši saistīta ar Parex bankas prezidentu Valēriju Karginu, saņēma būvatļauju daudzfunkcionālam ēku kompleksam Villa Adlera. Ēka šogad tiks nodota ekspluatācijā. "Šis komplekss, tāpat kā parks, būs publisks. Tajā būs koncertzāle un peldbaseins. Mums ir iecere aicināt uzstāties ārzemju māksliniekus, kuri arī varētu villā atpūsties," stāsta T.Voronkova. Parkā jau sākta celiņu izbūve, iecerēts arī apgaismojums. Par kārtību te rūpēšoties apsardze. Cauri teritorijai patlaban stiepjas veloceliņš. Tāpēc žoga sānos iecerēts veidot divus vārtiņus, kas nodrošinās veloceliņa izmantošanu.
Parka labiekārtošanas projektam Jūrmalas domes būvvalde būvatļauju izsniedza pērn oktobrī. Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics par projektu teic: "Jocīga iecere" un norāda - svarīgi, lai parkam tiešām būtu publiska pieejamība. Pagaidām neesot pamata neticēt uzņēmējiem. "Sekosim līdzi, lai šis publiskais parks nepārvēršas par privātu pagalmiņu," sola pilsētas mērs. Mērs nav kritisks arī par ieceri parku uz nakti slēgt: "Ja tas notiek nakts melnumā, tas nebūtu nekas traks."
Zemesgabals, kur atrodas ēka, ir SIA Adlera īpašumā, savukārt parkam iecerētā zeme uz desmit gadiem iznomāta no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras. Sākotnēji Jūrmalas domes attīstības komitejā Adlera ieteica ideju, ka izejai uz jūru zem 4.līnijas varētu izrakt tuneli, kas gan domē neguva atbalstu. Līdz ar to tika pieņemts lēmums tikai par teritorijas nožogošanu. Ieceri būvēt žogu jūrmalnieki jau sākotnēji vērtēja negatīvi - sabiedriskajā apspriedē to noraidīja 71,9% iesaistīto iedzīvotāju.
Privāts pagalms
JAB pārstāvis Guntis Grūba norāda, ka parkam atvēlētā teritorija atrodas Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, turklāt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā šis zemesgabals iezīmēts kā dabas pamatne. Viņaprāt, iecerētais publiskais parks būtiski kavēs iedzīvotāju piekļuvi jūrai, kas esot pretrunā ar Aizsargjoslu likuma būtību. "Nav nekādas garantijas, ka cilvēki varēs piekļūt šai teritorijai. Ir jau precedents, ka viena pilsētas iela - 3.līnija - ir slēgta," viņš paskaidro. G.Grūba norāda, ka jau agrāk Adlera Jūrmalas domei ierosinājusi pilsētas attīstības plāna grozījumos mainīt šim zemesgabalam zonējumu no dabas pamatnes uz kūrorta apbūvi, taču tas netika atbalstīts.
Sabiedrības par atklātību Delna juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis norāda, ka pilsētai bija jāievēro samērīgums starp sabiedrības tiesībām un ierobežojumiem, ko dod teritorijas apjošana ar žogu: "Ir bažas, ka ieguvumi ir mazāki nekā zaudējumi - nepamatoti tiek ierobežotas iedzīvotāju pārvietošanās tiesības." Nav arī īsti saprotams, kāpēc publiskam parkam nepieciešams žogs. Ja jāaizsargā apstādījumi un parkā jānodrošina kārtība, var taču izvietot videonovērošanas kameras. "Pilsētai jāseko līdzi, lai parks netiek padarīts par privātu pagalmu," saka K.Markovskis. Šaubas par projekta virzību esot saistāmas arī ar abu ielu aiztaisīšanu - tam jābūt ļoti pārdomātam pilsētplānošanas solim.
Nespers kāju
Dienas aptaujātie Bulduru iedzīvotāji publiskā parka ieceri vērtē negatīvi. "Ap publisku parku žogu netaisa, tas nebūs nekāds publisks parks! Tā ir necieņa pret Jūrmalas ainavu un kāpu izpostīšana," saka Aivars Lasis, kurš Bulduros dzīvo jau 60 gadu. Viņš atceras, ka arī padomju laikā Jūrmalā kāpās bijuši žogi, taču tikai tādēļ, lai neizbradātu kāpas. A.Lasis jau tagad saka, ka parka teritoriju nešķērsošot: "Kāpēc lai es ietu iekšā svešā teritorijā?" Viņam visvairāk sāpot sirds par to, ka, izbūvējot žogu, tiks apzāģētas priežu saknes.
Arī Bulduru iedzīvotāja Baiba nolēmusi parkā nespert kāju. Viņa jautā: "Vai kāds parasts jūrmalnieks drīkstētu celt cietoksnim līdzīgu būvi tieši kāpās, turklāt slēdzot cilvēkiem pieejas jūrai?" Pēc viņas domām, "ļoti pazemojoša, pretīga un kaitinoša ir naudas maisu darbošanās visatļautība kāpās. Es pat nevēlos turp vairs doties un redzēt, kā Parex, kam ir nauda, atņem pārējai sabiedrībai piederošo telpu."
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs par nožogotā parka ieceri Bulduros daudz nezināja, taču norādīja: "Vārdi "publisks parks" un "žogs" kaut kā neiet kopā." Tāpēc viņš iecerējis Jūrmalas domei pieprasīt informāciju par tās plāniem šajā teritorijā.