Runājot par šo un citiem uzbrukumiem Latvijas kibertelpai vēlēšanu dienā, Teivāns sarunā atklāja, ka "mēģinājumi bija intensīvi un sākās dienu pirms vēlēšanām". Bez uzbrukuma vēlēšanu drošības sistēmai noticis arī uzbrukums vairākām valsts iestāžu mājaslapām (tostarp CVK mājaslapai), serveriem, kas nodrošina interneta funkcionēšanu. Tas izturēts, bet noskaidrot, kas bija uzbrucēji nav iespējams.
LTV atgādina, ka, izvērtējot ārzemju pieredzi, vasarā izveidoja vēlēšanu drošības koordinācijas darba grupu. Tās uzdevums bija koordinēt visu ministriju, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un citu iestāžu darbu – lai organizētas, pret Latviju vērstas kampaņas gadījumā visi strādātu kopā. Nepieciešamības pielietot šo mehānismu īsti nebija. Vienīgais gadījums, ko nosauc – kāds bija izveidojis viltus valsts amatpersonas profilu un izplatījis maldinošas ziņas. Par šo gadījumu koordinācijas grupa ziņoja tīkla Facebook administrācijai – dažu minūšu laikā profilu dzēsa. Koordinācijas grupas vadītājs nekomentē, vai ar to mēģināts sākt koordinētu kampaņu pret Latviju.
de facto atzīmē, ka cilvēku viedokli ar sociālo tīklu palīdzību mēģinājušas ietekmēt arī Latvijas politiskās partijas. Tām bija jāpiesaka izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai. Sociālajiem tīkliem visvairāk plānoja tērēt KPV LV un Saskaņa – vairāk nekā 40 000 eiro. Aldis Gobzems apgalvo, ka tie bija griesti un gala summas ir daudz mazākas. To pārbaudīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. KNAB jau saņēmis daļu no informācijas, cik partijas tērējušas reklāmai Facebook. Sliktāka ir sadarbība ar Google - viņiem pieder populārs rīks reklāmu izvietošanai internetā, tai skaitā arī Youtube. Pieprasījums nosūtīts, bet atbildes ar summām vēl nav.