Nepilsoņu kongress sūdzas NATO par Drošības policiju

LATVIJAS SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU PADOME Paziņojums Vēl 2012.gada augustā Krievijas tautiešu organizāciju Latvijā 5.komference, kuras darbā piedalījās Latvijas Baltkrievu apvienības, ukraiņu, azerbaidžāņu, armēņu un uzbeku nacionālās kultūras biedrības, pieņēma paziņojumu „Par totalitāro tendenču pieaugumu Latvijas valsts ideoloģijā un praksē”. Diemžēl, pagājušajā pusotra gada laikā attālināšanās no demokrātijas normām un totalitārās ideoloģijas un prakses nostiprināšanās Latvijas valsts politikā guva tālāku virzību. Atteikums piešķirt krievu valodai oficiālu statusu; aizliegums novadīt referendumu jautājumā par masu nepilsonības likvidēšanu; atbalsts Saeimā atklāti nedemokrātiskai pēc satura Satversmes preambulai, kurā Latvijas tautas vietā tiek runāts par latviešu nāciju; grozījumi Latvijas Republikas Krimināllikumā, kas paredz sodu par „PSRS agresijas pret Latviju” 1940.gadā „noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu un rupju trivializāciju”; psiholoģiskā terora kampaņas realizēšana attiecībā pret krievu skolām un kārtējās, tā saucamās „skolu reformas – 2018” kampaņas izvēršana, kas vērsta uz izglītības krievu valodā pilnīgu iznīcināšanu Latvijas skolās. Tie visi ir valdošās labēji radikālās elites piemēri totalitārai pieejai domāšanā un rīcībā. Esošā vara nevēlas no demokrātiskām pozīcijām izvērtēt savu politiku attiecībā uz mazākumtautību tiesību ievērošanu, nacisma izpausmēm un vārda brīvības ievērošanu. Vara saredz starpnacionālās spriedzes pieauguma cēloņus valstī nevis Saeimas vai Ministru kabineta lēmumos, no kurienes arī rodas visas iniciatīvas, kas sašķeļ Latvijas sabiedrību, bet tajās sabiedriskajās organizācijās, politiskajās partijās un masu informācijas līdzekļos, kuri aicina atgriezt Latvijas Republiku uz demokrātiskās attīstības ceļa. Tieši uz totalitārisma atbalstu, nevis demokrātijas aizstāvību, ir vērsta tiesībsargājošo orgānu darbība, kas apspiež, un latviešu masu mēdiji, kas nomelno krievu sabiedriskās organizācijas, kuras veic kultūras, zinātnisko un tiesībsargājošo darbību. Dramatiskie notikumi Ukrainā šā gada sākumā ienesa varas nesēju dzīvē neizjustas bailes zaudēt to, kas nodrošina viņu šodiena eksistenci un labklājību, tas ir, pašu varu. Tai pat laikā valsts vadība negatavojas atkāpties ne par sprīdi no sava antidemokrātiskā kursa iekšējā- un ārpolitikā, atsakoties pieņemt jebkuru starptautiskās sabiedrības kritiku pret sevi, vai tā nāktu no Eiropas Savienības, no ANO, vai no Krievijas. Nevar neredzēt to, ka Latvijas tālākā atkāpšanās no demokrātijas normām notiek uz aizvien pieaugošā valsts atbalsta totalitārisma ideoloģijai un praksei fona. Kā lai citādi novērtē LR iekšlietu ministrijas lēmumu iekļaut „melnajā sarakstā” cīnītājus pret neonacisma izpausmēm un Satversmes aizsardzības biroja interesi par cilvēktiesību aizsardzības organizācijām tikai saistībā ar to, ka tās atļāvās izteikt savu attieksmi pret Latvijas pseidodemokrātiju starptautiskām cilvēktiesību organizācijām un, piedevām, tika sadzirdētas? Kā lai citādi novērtē varas lēmumu apturēt uz 3 mēnešiem telekanāla „RTR Planeta” raidījumus LR teritorijā, neskatoties uz to, ka šis lēmums ir pretrunā Latvijas Satversmes 100.pantam, kā arī valsts starptautiskajām saistībām? Sabiedrisko organizāciju sadarbības padome ar satraukumu atzīmē, ka Latvijas valsts vadības rīcība ved valsti uz totalitārismu, no kura cietīs visi Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no tautības un pilsonības esamības. Starpnacionālā saskaņa un sabiedrības integrācija, Latvijas valsts demokrātiskā attīstība un vietējās tautsaimniecības attīstība ir iespējami, tikai likvidējot masu bezpavalstniecību un atgriežoties pie vispārējo vēlēšanu organizēšanas vietējās varas orgānos, Saeimā un Eiropas parlamentā, kā arī pie nosacījuma par patiesas - nevis tikai vārdos, bet arī ar darbiem – mazākumtautību tiesību ievērošanas, vārda un sapulču brīvības. Pieņemts Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes sēdē, 2014.gada 15.aprīlī. PS. Izziņa. Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome dibināta 1998.gadā un apvieno vairāk kā 70 Latvijas sabiedriskās organizācijas. To skaitā Latvijas baltkrievu, krievu, azerbaidžāņu, armēņu un uzbeku nacionālās kultūras biedrības, kā arī citas sabiedriskās un kultūras organizācijas.