Tas, ka valde nespēja izlēmīgi rīkoties, bet paildzināja šo procesu, iesaistot Lolitas Čigānes un Ilzes Viņķeles rīcības vērtēšanā Ētikas komisiju, "stiprina irdenuma sajūtu uz āru un raida nepareizus iekšējos signālus - ja ir konstatēts, ka atsevišķi deputāti nav izrādījuši lojalitāti, tad vajadzēja sekot rīcībai", uzskata Ikstens. Viņš atgādināja, ka ceturtdien Viņķele esot saņēmusi pat paaugstinājumu un kļuvusi par Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāju, kas tā diez vai notiktu, ja viņa pirmdien būtu izslēgta no partijas.
Līdz Saeimas vēlēšanām 2018. gadā vēl ir pietiekami daudz laika, taču nākamās pašvaldību vēlēšanas jau būs 2017. gada vasarā, un tām jāsāk gatavoties šā gada otrajā pusē. Tieši tāpēc Vienotības reģionālo nodaļu pārstāvji bija neapmierināti ar partijas valdes nespēju izšķirties, vai Saeimas deputātes Viņķele un Čigāne, kuras valdības veidošanas laikā nebija ievērojušas partijas disciplīnu, var vai nevar palikt partijā. Reģionu pārstāvji ierosina nekavēties ar ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai pārvēlētu partijas valdi. Iniciatore ir Liepājas nodaļa, kurā ir ap 70 biedru.
Līdz ar Māra Kučinska (ZZS) valdības apstiprināšanu bija cerība, ka no ziņām pazudīs vēstījumi par savstarpējo attiecību skaidrošanu Vienotībā, taču pirmdien viss atsākās no jauna. Vienotība ir demokrātiska partija, un tai ir jāizskata biedru ierosinājumi, tāpēc no valdes sēdes nevarēja izvairīties, lika saprast Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Taču daudzi tovakar gaidīja skaidru lēmumu, vai abas politiķes paliek vai nepaliek partijā. Līdz ar šī jautājuma noskaidrošanu Vienotība beidzot varētu ķerties pie sava pamatuzdevuma un mobilizēties darbam valdībā. Taču viss atkal tika pakārts gaisā. Līdzīgi būtu izpalikusi daļa strīdu un vainīgo meklēšana, ja Vienotības valde oficiāli būtu izvirzījusi Kārli Šadurski premjera amatam, pirms par vēlmi pārņemt valdības veidošanas iniciatīvu paziņoja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Tas, ka Vienotības frakcijā ir sešu deputātu grupa, kurai notiek regulāras atsevišķas sapulces, kurās tiek koordinēta darbība un pieņemti lēmumi, kas mēdz arī atšķirties no partijas vairākuma viedokļa, ir neparasti. Vairāki Vienotības valdes locekļi mudina nesalīdzināt šo grupu ar deputātiem, kuri ievēlēti no reģionālajām partijām. Viņi pārstāv politiskos spēkus, kam ar Vienotību ir sadarbības līgumi - tie nosakot skaidrus sadarbības noteikumus. Tā dēvētais sešinieks - Viņķele, Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Veiko Spolītis - ir Vienotības frakcijā, bet publiski viņi vairākkārt ir nostājušies pret vairākuma viedokli.
Daļēji Vienotības nākotne ir saistīta arī ar ZZS spēju nostiprināt savas pozīcijas kā premjera partijai - ja tai neveiksies, pieprasījums pēc Vienotības vai kāda jauna politiskā spēka var pieaugt.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 19.februāra, avīzē Diena!