Par Āboltiņas kandidatūru komisija lēmusi slēgtā sēdē, uz kuru ieradusies arī pati kandidāte. Āboltiņas kandidatūras virzīšanai guvusi atbalstu tikai ar vienas balss pārsvaru.
Slēgtajā sēdē esot izskanējuši iebildumi, ka šis jautājums būtu jāizskata nākamajai Saeimai.
Gala lēmumu par viņas kandidatūras apstiprināšanu pieņems Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikmēr informācija par vēstnieces iecelšanu amatā ir slepena līdz brīdim, kad vēstnieks ir saņēmis prezidenta atbalstu.
Kā ziņots, Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.
Āboltiņa pērn bija paziņojusi, ka noliks deputātes mandātu pirms 12. Saeimas sasaukuma beigām, jo iecerējusi atgriezties diplomātiskajā dienestā.
Vienotības valde pērn novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad Vienotība sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.
Āboltiņa vadīja Vienotību kopš 2011. gada, līdz 2016. gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad Vienotība bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010. gadam - partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja.
Āboltiņas vadībā Vienotība ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.
Āboltiņa sāka strādāt ĀM Konsulārajā departamentā 1993. gadā, vēlāk kļūstot par vadītājas vietas izpildītāju ĀM Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļā un arī par direktori ĀM Konsulārā departamentā.
andis
ļuļa
Kurp ejam