Ja valsts t. s. radošajām industrijām (diezgan jocīgs, izplūdis apzīmējums, jo arī spekulācijas biržā dažreiz prasa neordināru, radošu domāšanu) grib palīdzēt, tad pareizāk būtu to darīt, atbalstot autortiesību, patentu kārtošanu, mārketingu.
Jebkurā gadījumā aizraušanās ar t. s. radošajiem kvartāliem Rīgā liekas vēlmju domāšana, kuras pamatā ir mums pašiem glaimojošais priekšstats, ka esam proporcionāli iedzīvotāju skaitam īpaši bagāti ar talantīgiem dizaineriem, reklāmistiem un vispār radošiem ļaudīm. Tā vietā, lai palīdzētu tiem projektiem, kas jau puslīdz iesakņojušies, vēlīgā un mūsdienīgi domājošā (pašas skatījumā) valsts vēlas projektu skaitu vairot, pieņemot, ka, jo vairāk kvadrātmetru iztēlotajiem jauno ģēniju pūļiem piedāvās, jo naskāk tie vēlēsies pāriet no sarunām pie spirdzinošiem dzērieniem uz reālu savu sen nobriedināto ideju īstenošanu. Starp citu - vai nebūtu prātīgāk šo amatpersonu entuziasmu pavirzīt uz radošo inkubatoru (un tomēr - kāds dīvains vārds...) veidošanu ārpus Rīgas - Liepājā, Valmierā, Daugavpilī utt.?