Aicina pārbaudīt VDK dokumentu izpētes komisijas tēriņu lietderību

"Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras pārraudzībā bijusi šī komisija, ļoti labi var veikt šo līdzekļu auditu, piemēram, vai semināri, braukājot pa Latviju, bijuši pietiekami efektīvi, kur nauda ir izlietota, cik daudz nauda ir sekmējusi informācijas nonākšanu līdz sabiedrībai. To var izdarīt viena resora ietvaros, tur pat Valsts kontrole nav jāpiesaista," sacīja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). IZM gan skaidro, ka negrasās auditēt komisijas darbu.

Ar aicinājumu Valsts kontrolei vērtēt, cik lietderīgi komisija tērējusi līdzekļus, iepriekš klajā nāca Satversmes aizsardzības biroja direktors. Valsts kontroliere norāda, ka tieši šobrīd top nākamā gada revīziju plāns, tādēļ pateikt, vai tajā būs iekļauta arī VDK izpētes komisija, nevar. "Tīri teorētiski mēs varam skatīties, kā izlietoti budžeta līdzekļi, vai ar šiem līdzekļiem ir sasniegts tas mērķis, kas šai komisijai bija izvirzīts," norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Vairāk nekā 80% no komisijas finansējuma iztērēti pētnieku honorāriem. Rezultātā tapuši 76 pētījumi, no kuriem šobrīd publicēti 55. "Visa nauda gāja caur universitātes administrāciju, es neesmu redzējis nevienu kapeiku. Viss tika noteikts un apstiprināts universitātes pārvaldē, mēs ieteicām pētniekus, pētnieku programmas un tamlīdzīgi, bet citādi mums ar naudu nekādas darīšanas nav bijis," teica VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ar nodomu turpināt komisijas iesākto pētniecību tās pārstāvji nodibinājuši biedrību, taču tai nepieciešams finansējums. Tikmēr aizejošajā Saeimā valda skepse par iespēju, ka pētniecību turpinātu līdzšinējā komisija. Vai veidot kādu jaunu institūciju un neatstāt apjomīgo pētniecības darbu Nacionālā arhīva rokās, būs atkarīgs jau no nākamās Saeimas un valdības.

Jau ziņots, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem Saeima ar likuma spēku lika Ministru kabinetam izveidot pētnieku komisiju, kurai būtu līdz šā gada vasarai jāsniedz valdībai rekomendācijas par tā dēvēto čekas maisu atvēršanu. Tomēr ar darba rezultātu Saeima nebija apmierināta, tāpēc deputāti ņēma iniciatīvu savās rokās un paši pieņēma likumu, kas paredz VDK aģentu kartītes jau šogad publicēt Nacionālā arhīva mājaslapā.