Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.
Komisijas sēdē līdzšinējais AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pastāstīja par procesu, kā AT izvēlējās Strupiša kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Pozitīvajam balsojumam AT plēnumā par pamatu bija Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā, pauda Bičkovičs norādot, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts vairākus gadus strādā AT tiesā. Strupišs ir specializējies komerctiesībās, kas ir liels pienesums AT, norādīja Bičkovičs.
Bičkovičs norādīja, ka Strupišam ir arī pieredze darbā Tieslietu padomē.
Strupišs komisijas sēdē norādīja, ka viņa vīzija ir tiesas spriešanas, tajā skaitā spriedumu kvalitātes uzlabošana. Apakšvirzieni ir sadarbība ar zemākas instances tiesām, judikatūras stiprināšana un tiesnešu apmācības, norādīja tajā brīdī vēl AT priekšsēdētāja amata kandidāts.
Strupišs pastāstīja, ka plāno turpināt pašreizējo darbu tiesnešu izglītošanas jomā, tāpat pašlaik jau notiek intensīvs darbs, kā padarīt saprotamākus AT Senāta lēmumus.
Viņš norādīja, ka tiesas vajadzētu stiprināt ar atbalsta personālu. Valsts ir viena, tāpēc AT departamentiem vajadzētu būt kopīgam redzējumam juridiskos jautājumos, lai gan iepriekš AT departamenti atsevišķos gadījumos bija izteikušies ar atšķirīgiem akcentiem, skaidroja Strupišs.
AT priekšsēdētāja amatā apstiprinātais tiesnesis iepriekš norādīja, ka Tieslietu padomei nepieciešams piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo pašlaik Tieslietu padomes loma ir minimāla un tās viedokļi dažkārt netiek ņemti vērā.
Kā ziņots, Strupišu kā AT priekšsēdētāja amata kandidātu iepriekš AT plēnumā izvirzīja tiesneši.
Strupišs ir AT tiesnesis kopš 2014.gada, bet Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kopš 2018.gada. Viņš ir bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes loceklis.
Pašreizējā AT priekšsēdētāja Bičkoviča amata pilnvaras beidzās 2020.gada 15.jūnijā.
Tiesas nesargā iedzīvotājus
vismaz gudrs cilvēks