“Diemžēl dabas stihijas ir risks, ko iepriekš nevar paredzēt. Izmaksāto atlīdzību skaits par negaisa nodarītajiem postījumiem vasarās katru gadu pieaug. Zaudējumi tiek pieteikti dažādu dabas stihiju dēļ – zibens izlādes, spēcīga vēja, intensīvu lietusgāžu, krusas u.c," komentē BALTA Atlīdzību direktors Ingus Savickis. Saskaņā ar BALTA datiem pērn par vētras radītajiem zaudējumiem izmaksāto atlīdzību apmērs bija teju trīs reizes lielākas nekā 2015. gadā. Kopumā visbiežāk tiek pieteiktas atlīdzības par elektroierīču bojājumiem, savukārt finansiāli apjomīgākie zaudējumi ir par nekustamajam īpašumam nodarītajiem postījumiem, portālu Diena.lv informēja BALTA pārstāvji.
BALTA statistikas dati arī liecina, ka teju 90% no visiem pieteikumiem par zibens nodarītajiem zaudējumiem tiek reģistrēti tieši vasaras mēnešos. BALTA pieredzē ir gadījumi, kad zibens ne vien bojā elektroierīces, bet arī traumē dzīvas būtnes, piemēram, mājlopus – pērn zibens spēriena rezultātā bojā gāja divas govis, par ko īpašniekam tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 1,7 tūkstošu eiro apmērā.
Komentējot laika prognozi šai vasarai, LVĢMC Prognožu un klimata daļas Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa atzīst: “Vasaras mēnešos bīstamākās laika parādības visbiežāk ir saistītas ar pērkona negaisu un to pavadošajām parādībām. Diemžēl to prognozēšana ilgtermiņā nav iespējama, tām jāseko īstermiņa prognozēs un brīdinājumos. Turklāt, piemēram, krusa ir ļoti lokāla laika parādība, kas var postoši skart vien dažus kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet citviet tā netiks novērota.”