Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. "Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti," sacīja Riekstiņš.
Riekstiņš piebilda, ka Latvijas konservu ražotāji turpina meklēt maksātspējīgākus tirgus, kā arī, iespējams, gatavo dārgākus produktus. Ja agrāk eksports uz Krieviju un NVS valstīm dažādos periodos veidoja 60-80% no kopējā eksporta, patlaban zivju konservu ražotājiem apmēram 60% realizācijas ārvalstīs veido ES tirgi. Tas pats attiecas arī uz zivju, saldētu zivju produkcijas realizāciju. Nozare meklē noieta tirgus arī starp trešajām pasaules valstīm. Kopumā zivju produkciju, neskaitot konservus, Latvijas uzņēmumi eksportē uz 45 valstīm, bet konservus - uz 54 valstīm.
Viņš atzina, ka uzņēmēji cenšas aktīvi piedalīties starptautiskajās izstādēs, meklējot pircējus. Iepriekš aktīvāki bija konservu ražotāji, bet patlaban izstādēs mēģina startēt arī zvejnieki, piedāvājot produkciju ar pievienoto vērtību, tostarp saldētas, apstrādātas, sālītas zivis. "Zvejnieki arī ir iesaistījušies tirgu meklēšanā. Vairs nav tā, ka viņi tikai nozvejo un pārdod tālāk apstrādātājiem, pārstrādātājiem," sacīja Riekstiņš. Viņš piebilda, ka zvejnieki no Krievijas tirgus nebija tik atkarīgi, kā zivju pārstrādātāji. Patlaban Ukraina ir galvenais piegādes tirgus saldētu zivju produkcijai un konserviem starp NVS valstīm. Savukārt starp Eiropas Savienības valstīm visvairāk zivju produkcijas un konservu tiek realizēts Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Riekstiņš atzīmēja, ka nozares jauno tirgu sarakstā iekļuvušas arī tādas valstīs, kā piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV, Islande, Taivāna, Turcija, kurās ir plašs patērētāju loks. Pērnā gada deviņos mēnešos ievērojami pieaudzis arī eksports uz Kanādu.
Komentējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Ķīnu kā potenciālu attiecīgās nozares noieta tirgu, viņš norādīja, ka Ķīna ir sarežģīts tirgus ar sarežģītu sistēmu, kā tajā kaut ko var tirgot, un pagaidām uz šo valsti vestie apjomi ir niecīgi. Tikmēr Japānā ir vērojams progress, pateicoties ne tik sarežģītai administratīvajai sistēmai. Nozares uzņēmēji interesējas arī par Dienvidamerikas tirgiem.