Aptauja: Tikai 10% iedzīvotāju ikdienā pusdieno kafejnīcās

Restorānu ēdienam bija īpašs piecenojums, bet vienkāršā tauta ēda ēdnīcās. Atceros, labs ēdiens bija autoostas un Vaļņu ielas ēdnīcā, tikai rindas gan visas dienas garumā.

Toreiz GOST vairāk vai mazāk ievēroja, bija arī OST(nozaru standarts) un TN - tirdznieciskie noteikumi. Kaut ko tādu gribēja Šķēles laikā ieviest, bet velti. Joprojām visi ražo ko un kas ienāk prātā, bet PVD sēj teroru tirgotāju starpā, bet tikpat kā nebāž degunu lielražotnēs.

Tādas cenas bija visus PSRS gadus un viņas NEMAINĪJĀS. Jo arī pārtikas cenas, izņemot kafiju, nemainījās. Citādi bija, kad 80-os gados katastrofāli trūka gaļas, par valsts fiksētām cenām. Tad tikai pieņemts lēmums sabiedriskā ēdināšanā izmantot cūkgaļu, aitas un teļa gaļu, kuras tika iepirkta no iedzīvotājiem par komisijas cenu, un līdz ar to otrais ēdiens no tās maksāja 60-80 kapeikas par porciju. Taču, viss pārējais palika pa vecam - īpaši garda bija cepta zivs (mencas fileja; heks; paltuss; pikša; merlūza; leduszivs,makrurus) ar kartupeļiem un mērci un salātiem par 22 kapeikām porcijā. Un īpaši gardi bija dažādie ēdieni no aitas gaļas - plovs; ragū; aitas gaļa ar dārzājiem un aitas gaļa ķimeņu mērcē - viss par nieka 35-45 kapeikām porcijā. Toreiz Latvijā aitas gaļas bija papilnam. Savukārt, porcijā bija viss par vienu cenu - 'piemēram- šnicele 120 g; kartupeļi 150 g; mērce 50g; salāti 50g. Neaizmirsīsim, ka menca ar galvu maksāja 31 kapeiku; bez galvas 48 kapeikas; baliks 90 kapeikas, savukārt, fileja 1, 20 rubļi; liellopu gaļa 1,90; aitas 1,80 par kg. Un cena bija NEMAINĪGA -kā jau teicu- vismaz no 60-gadu sākuma.

studentu laikos ap 1980.g. dubultie pelmeņi (pēc GOSTa ražotie) + pusglāze krējuma Stučkas ielā un aliņš no blakus veikala kopā sanāca kaut kur ap rubli divdesmit. Kamēr viens stāvēja rindā, otrs gāja pēc aliņiem. Stipendija bija 40, bet kaut kas vienmēr piepelnījās klāt.

Par ēdnīcu cenām viss pareizi, tādas bija ap 1975 - 1980. Pat ap 1985-86, kad cenas sāka braukt uz augāu, īpaši lielam izēdājam, kā es, pietika ar pusotra rubļa jebkurā gadījumā, bet ja būtu spiedīgāk, varēja belašu ēstuvē par 40 - 50 kapeikām izsalkumu līdz vakaram aizdzīt. Strādnieks tobrīd 250 bez haltūrām pelnīja. Visi produkti, izņemot kādus dienvidu piparus - vietējie, lai kā bļāva, ka visu Maskavai atdodot.

Zupas maksāja apmēram 0,20-0,30 rbļ. par porciju. Otrais - kartupeļi ar biezpienu 0,18 rbļ.; kotletes ap 0,35 rbļ.; gulašs - dārgāks 46 kapeikas par porciju. Saldais -20-30 kapeikas par porciju. Tēja 3 kap.krūze; kafija 7 kapeikas. VISS - no vietējiem Latvijas produktiem.