Dzīvnieku aizsardzības likums šobrīd nav pietiekami efektīvs gadījumos, kad konstatēta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Nereti kriminālprocesa vietā tiek piemērots administratīvais process un noteikti pārāk maigi sodi vainīgajām personām. Lai to novērstu, tiek rosinātas izmaiņas Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne. Tāpat tiek ieteiktas izmaiņas attiecībā uz dzīvnieku eitanāziju, tās šobrīd paredzētas attiecībā uz klaiņojošiem dzīvniekiem, kuri nonākuši patversmē.
Trūkst juridiskas izpratnes
Šobrīd dominē uzskats, ka dzīvnieks ir lieta, tāpēc tā saimniekam ir absolūta vara pār to. Statistika liecina, ka 80% gadījumu varmācīgs ir tieši īpašnieks. "Likumam jāiet līdzi laikam, un tajā jānosaka – dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas, justspējīgas būtnes, pret kurām jāizturas atbildīgi. Diskusijas par to, ka dzīvnieku aizsardzība jānostiprina Civillikumā, nav jaunas. Iepriekš sabiedrība nebija gatava šīm pārmaiņām, bet tagad tas ir noticis, to apliecina iniciatīva sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss, kuru parakstījuši vairāk nekā 35 000 Latvijas iedzīvotāju," Saeimas Mandātu, ētikas un ierosinājumu komisijas sēdē norādīja iniciatīvas pārstāve Marta Mackeviča.
Tieslietu ministrija (TM) piekrīt, ka Civillikumā trūkst juridiski nostiprinātas izpratnes par dzīvniekiem. Tas ir būtiski, piemēram, laulības šķiršanas, parādu piedziņas, slimības vai nāves gadījumā. Tad ir jautājums, kas notiek ar šīs personas dzīvniekiem, kuri nevar sevi aizstāvēt. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka dzīvnieks nav lieta – to nevar izmest vai apmainīt pret ko citu, uzsvēra TM parlamentārā sekretāre
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60