Viņa akcentēja, ka attiecības ar ASV kolēģiem ir labas, un pateicās deputātiem par aktīvo transatlantisko sadarbību ar ASV, kā arī par aktīvo parlamentāriešu sadarbību Baltijas un Ziemeļvalstu starpā un sadarbību ar Turcijas parlamentu. Ārlietu ministre uzsvēra parlamentārās diplomātijas nozīmi, kas iekļauta arī ziņojumā, un pauda pārliecību, ka šī sadarbība turpināsies arī nākamajā gadā.
Braže klāstīja, ka nākamgad ievērojamas izmaiņas prioritātēs nav paredzētas un saglabāsies līdzšinējie uzsvari - drošības un aizsardzības stiprināšana, atturēšanas spējas, transatlantiskā vienotība, ekonomiskā izaugsme un labklājība, kā arī sabiedrības iesaiste ārpolitikā, diaspora, rūpes par mūsu cilvēkiem. Ziņojumu ministre Saeimai plāno prezentēt janvārī, bet līdz tam notiek diskusijas par tā projektu.
Runājot par paveikto, ārlietu ministre norādīja, ka ziņojumā šogad īpaši izcelta sadarbība ar Lielbritāniju. Pēc viņas paustā, šis uzsvars ir pastiprinājies, aptverot militārās mācības, ikdienas sadarbību sankciju konsultācijās un to īstenošanā, tostarp jautājumos par "ēnu floti" un Krieviju, atbalstu Ukrainai, kā arī Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem (JEF).
Viņa atzīmēja, ka Latvijas dalība ANO Drošības padomē ir sasniegts mērķis, un tas sniedz valstij plašākas iesaistes iespējas, tostarp ar ASV un citiem padomes locekļiem, kā arī palielina starptautisko interesi par Latviju. Ārlietu ministre norādīja, ka šī interese ir jau jūtama un ar to būs jārēķinās nākamos divus gadus. Braže piebilda, ka arī Ukrainas ārlietu ministrs viņas vizītes laikā uzsvēris, ka Latvijas ievēlēšana ANO Drošības padomē ir arī Ukrainas panākums, un Ukraina Latviju saskata kā savu interešu pārstāvi šajā formātā.
Pēc ārlietu ministres paustā, ziņojumā iekļauta arī jauna sadaļa par jaunajām tehnoloģijām un inovācijām, kur ieguldīts ievērojams darbs gan no vēstniecībām, gan ministrijas centrālā aparāta. Viņa norādīja, ka tas saistīts ar sadarbību ar universitātēm, Ārējās ekonomiskās koordinācijas padomes vadību un uzņēmējiem. Braže uzsvēra, ka Latvijai šajā jomā vēl daudz darāmā, īpaši inovāciju pārnesē uz uzņēmējdarbību, kas gan nav tieša Ārlietu ministrijas (ĀM) atbildība, taču būtu prioritizējama.
Ārlietu ministre arī izcēla sadarbību aizsardzības industrijā, kur gan vēstniecības, gan centrālais aparāts kopā ar Aizsardzības ministriju ieguldījuši darbu.
Braže norādīja, ka turpinās gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā, kur Latvija kopā ar Luksemburgu un Itāliju veidos trio. Viņa uzsvēra, ka darba slodze būs liela, jo 2028. gada otrajā pusgadā noslēgsies Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta termiņi un Latvijas prezidentūrai būs jānoslēdz visi attiecīgie juridiskie dokumenti un faili.
Ministre informēja, ka nākamajā gadā ĀM rīcībā būs par 5,5 miljoniem eiro mazāk nekā šogad, kas nozīmēs mazāk finansējuma attīstības sadarbības grantiem un citiem projektiem. Pēc viņas paustā, tas neapmierina ne ekspertus, ne uzņēmējus, ne organizācijas, taču tā esot realitāte.
Sabiedrības iesaistes sadaļā Braže izcēla trīs jomas. Pirmkārt, efektīvu konsulāro aizsardzību un palīdzību, kas sniegta cilvēkiem gan tālākajos reģionos, gan situācijās, kādas bija, piemēram, Izraēlā. Viņa norādīja, ka ministrija sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp ar centru "Open", palīdzot jauniešiem no nelabvēlīgas vides, kuri kļuvuši par cilvēku tirdzniecības vai organizētās noziedzības upuriem un nonākuši sarežģītās situācijās. Tāpat ministrija sadarbojas ar lielākajām domnīcām un viedokļu līderiem, veicinot viņu vizītes un dalību augsta līmeņa pasākumos Latvijā, kā arī pašiem aktīvi piedaloties.
Viņa pieminēja, ka darbs ar diasporu notiek divos virzienos - latviešu valodas un kultūras vērtību saglabāšana, lai cilvēkiem būtu pamatprasmes atgriešanās gadījumā, kā arī mērķtiecīgs darbs ar ekonomiski aktīvo diasporu, tostarp studentiem un profesionāļiem. Braže norādīja, ka Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums bija īpaši vērsts uz šo grupu un vēstniecības kopā ar Latvijas uzņēmējiem sniedza informāciju par iespējām.