Ārstu biedrība aicina algas palielināt arī ģimenes ārstiem; norāda uz nekorektu Belēviča rīcību

Ģimenes ārstiem jābūt profesionālākiem, tad vajadzēs mazāk izmeklējumu. Piemēram, ja jānoskaidro, vai izārstēta urīnceļu infekcija, tad arī ģimenes ārstam jāsaprot, kāda veida urīnanalīze jānozīmē, lai pēc tam urologam nav jāsecina, ka vajadzīga dziļāka analīze un nav jāsūta pacients uz analīzi vēlreiz. Ģimenes ārstam arī jāspēj domāt par pacientu kopumā un spriest, kādi ir saslimšanas cēloņi un tos ārstēt, nevis, tikai mehāniski reaģējot uz katru atsevišķu simptomu, sūtīt pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Protams, ģimenes ārsti ir dažādi, bet daudziem ir arī šāda veida problēmas.

Bet tai pat laikā ģimenesārstu institūcija ir tik pamatīgi ieausta veselības birokrātijā, ka pavisam bez kroņa ārsta grūti iztikt. Tā piemēram, man ārsts speciālists ir nozīmējis zāles, bet izraksta tās - ģimenes ārsts. Arī regulāri nākas doties uz profilaktiskām pārbaudēm slimnīcā un katru reizi tur jāierodas ar ģimenes ārsta nosūtījumiu. Vispār. man liekas, ka kroņa dakteriem vismaz 20% laika ir tīrs papīrdarbs.