Diena.lv aptaujāja vairākus ārzemēs dzīvojošos latviešus, aicinot viņus izvērtēt partiju viedokļus par to, kā sekmēt tautiešu atgriešanos Latvijā. Atzinību guva gan partiju ierosinājumi piešķirt dubultpilsonību aizbraukušo bērniem, gan atbalsts latviešu biedrībām. Taču visvairāk atgriešanos sekmēšot ekonomiskais atbalsts – valsts atgriešanās uz zaļa zara un atbalsts uzņēmējdarbību uzsākušajiem.
"Viens no galvenajiem faktoriem, lai es un mans vīrs, kurš ir amerikānis, atgrieztos Latvijā, ir ekonomikas augšupeja. Man jābūt drošības sajūtai, ka man un manam vīram Latvijā būs darbs," saka ASV Ilinoisas štatā dzīvojošā Žanna Medlina. Svarīgs būtu atbalsts uzņēmējdarbībai, norāda aptaujātie. VL-TB/LNNK ir taisnība par atbalstu komercdarbības uzsākšanai tiem, kam ir kapitāls. Bet varētu atbalstīt arī tos, kam nav kapitāla, bet ir pieredze industrijā un ārzemēs iegūta izglītība," uzsver Renāte no Mančesteras Lielbritānijā. Te būtu jāpievērš arī uzmanība birokrātijas izskaušanai un pārāk augstu prasību atcelšanai. "Tas palīdzētu ļaudīm veidot arī nelielus biznesus, jo pretējā gadījumā viņi noslīgst birokrātu jūrā. Pati ļoti labi zinu, ka Eiropas Savienības normas bieži vien tiek pārņemtas to vissmagākajā variantā, nemaz nemēģinot diskutēt un piemērot kādus atvieglojumus," saka Izraēlā dzīvojošā juriste Dana Ein Eli. Renāte atzīst, ka liela daļa brauc prom, jo " ekonomiskā situācija valstī ir tāda, kāda ir. Mana draudzene Brigita viena audzina trīs bērnus, bet šeit (Lielbritānijā) var iedot labu izglītību un normāli dzīvot, nemaz nestrādājot."
Līgai Hepīsai, kas šovasar atgriezusies no Dienvidāfrikas un plāno oktobrī Rīgā atvērt savu veikalu, visefektīvākais šķiet Zatlera Reformu Partijas (ZRP) paustais viedoklis. "Bet tajā pašā laikā, skatoties uz šobrīd tik kritisko valsts budžetu, tas arī prasa visvairāk ieguldījumu." Viņasprāt, Latvijai vajadzētu parūpēties, lai ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem tiktu sniegts atbalsts cilvēktiesību, juridiska un konsulāra rakstura jautājumos: "Pati saskāros ar vienaldzīgu, neieinteresētu attieksmi no Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem brīdī, kad ar ģimeni nolēmām atgriezties atpakaļ Latvijā." Viņa saka, ka ar tautiešiem ir pieejama vien nepilnīga informācija par atgriešanos atpakaļ, bet katrs kļūdains solis varot ļoti dārgi izmaksāt.
Aptaujātie visi kā viens min, ka ārzemēs dzimušajiem bērniem un, vēlams, arī viņu vecākiem vajadzētu piešķirt dubultpilsonību. Saikni ar Latviju uzturēt palīdzēs arī atbalsts ārzemēs dzīvojošo kopienām, dažādu pasākumu, skolu un nometņu organizēšana. "Informācijas tehnoloģijas nav pietiekams līdzeklis saiknes uzturēšanai. Cilvēkam ir svarīgi ne tikai vērot no malas, bet būt iesaistītam, tāpēc šajā ziņā visvairāk darbotos biedrības, klubi, svētdienas skolas," atzīst Dana Ein Eli. Viņasprāt, šajā ziņā lielāku ieguldījumu varētu dot paši vēstniecību darbinieki. "Kaut vai aicināt ierasties visus tautiešus ar groziņiem un nosvinēt svētkus, satikties ar savējiem. Domāju, ka atsaucība būtu," tā Dana.
No partiju priekšlikumiem kritizēts tika ZRP ieteikums viedot konkurētspējīgu izglītību, tādējādi vilinot cilvēkus atkal studēt Latvijā. Proti, Latvijas izglītība tiekot pretrunīgi vērtēta, un šobrīd neesot skaidrs, kas būtu uzlabojams. Lai arī visvairāk aizbraucēju atgriešanos sekmētu ekonomikas uzplaukums, tomēr jābūt arī iespējām, kā veicināt saiknes uzturēšanu un cilvēku piederību Latvijai. "Pretējā gadījumā cilvēks atgriežoties jutīsies kā uz jaunu zemi pārcēlies, jo lietas mainās ļoti strauji," tā Dana Ein Eli.
