Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atzina, ka Latvijas klimatiskajiem apstākļiem raksturīga ziema aizvadītajā nedēļā jau bija iestājusies, un vietām gaisa temperatūra pārsniedza -10 grādu atzīmi. "Reģionos, kur bija kaut nedaudz sniegs, viss ir kārtībā, arī zemākas gaisa temperatūras augus nevar apdraudēt, jo augi vēl ir spēcīgi, nav iztērējuši savas barības vielas un labi iztur šos apstākļus," teica Balodis. Lai gan Kurzemē, piemēram, Dobeles un Tukuma pusē sniega nebija, bet bija sals -10 grādu robežās, tā vēl nav tik zema temperatūra, lai būtu lielas bažas par sējumiem.
Pēc Baloža teiktā, arī šonedēļ iestājušais atkusnis pagaidām graudkopjiem bažas nerada. "Atkusnis varētu kaitēt rapsim, bet par graudaugiem nav bažu," viņš sacīja, piebilstot, ka daļa rapša lauki rudenī ir pārauguši, un šā gada sausums arīdzan tos novājinājis, kamdēļ gaisa temperatūras maiņas tiem varētu būt bīstamākas. Tomēr kopumā, pēc Baloža teiktā, ziemāji šogad attīstības ziņā ir ļoti labi sagatavojušies gada aukstajam laikam, augi ir labi nodrošinājušies ar barības vielām.
Pēc Baloža teiktā, kritiskāks graudaugiem varētu būt februāris un marts, kad barības vielas būs iztērētas un laika apstākļiem būs izšķiroša nozīme. Tomēr pagaidām sinoptiķi arī turpmāk nesola tik lielu salu, lai tas kaitētu ziemāju sējumiem.
"Turpmākās prognozes sola mērenus "mīnusus" un ik pa laikam kādus nokrišņus. Cerēsim, ka vismaz nedaudz sniega būs, lai augus pasargātu no sala. Daudz sniega uz laukiem pat nevajag, būtiski, lai nav kailsals," sacīja Balodis.
Kooperatīva Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža piekrita, ka gaisa temperatūras izmaiņas ziemāju sējumiem pašlaik nekaitē, jo sals nebija liels, un vietām laukus sedza neliela sniega kārtiņa. "Pašlaik ir iestājusies tipiskā, normālā Latvijas ziema," sacīja Ruža, norādot, ka arī citus gadus ir bijuši apstākļi, kad sals mijas ar atkusni.
Pēc viņa sacītā, sniega līdz šim nav bijis daudz, tāpēc arī peļķes, iestājoties atkusnim, neveidojas. Šoruden būtu bijis nepieciešams, lai augsnē uzkrājas vairāk mitruma. Tomēr pagaidām graudaugi ir salīdzinoši labi nodrošinājušies ar barības vielām, neraugoties uz to, ka ilgstošais rudens daļu no barības vielu nodrošinājuma ir atņēmis. Ziemas rapši un graudaugu sējumi, kur necieta no rudens sausuma, ir labi attīstījušies. No ideālā viedokļa pēc sala būtu bijis vēlams sniegs, taču arī šāds laiks pagaidām par ļaunu nenāk. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka par to, kāda būs atlikusī ziema, ir ļoti grūti spriest.
Graudkopības kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka arī Vidzemē līdzīgi kā citviet Latvijā pēc pazeminātām gaisa temperatūrām ir iestājies atkusnis. "No rīta vēl bija sniegs, bet patlaban tā gandrīz vairs nav, jo gaisa temperatūra ir paaugstinājusies un pārsniedz nulles atzīmi," viņš sacīja. Vienlaikus Jansons atzina, ka šādas gaisa temperatūras svārstības ziemā Latvijai ir raksturīgas un sējumiem nav bīstamas.
Viņš gan atzina, ka daļā lauku ir pāraudzis ziemas rapsis, kamdēļ gaisa temperatūras pazemināšanās tiem var būt bīstamāka. Pagaidām gan šāda riska nav, jo sinoptiķu prognozes nesola salu turpmākajās dienās. Tāpēc jācer, ka arī turpmāk laika apstākļi sējumiem nekaitēs. Pēc Jansona teiktā, izšķirošāki graudaugiem var būt laika apstākļi nākamgad no janvāra līdz pat pavasarim, par ko sinoptisko prognožu vēl nav.
LETA jau vēstīja, ka tuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi. Sagaidāms, ka sniegs saglabāsies tikai vietām Vidzemē un Latgalē. Nedēļas otrajā pusē visā valstī iespējama snigšana, bet arī jaunais sniegs kusīs. Tikmēr decembra pirmajā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājusies līdz -10..-15 grādiem un tikai piekrastē nebija kļuvis vēsāks par -7..-10 grādiem.