"Tik būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem liecina, ka veselības aprūpes sistēmas kaimiņvalstīs attīstās dažādi. Turklāt iedzīvotāju attieksme pret veselīgu dzīvesveidu, veselību un tās uzlabošanu iezīmē valstu atšķirības. Redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji uzticas savas veselības aprūpes sistēmai un rūpējas par veselību. Arvien vairāk cilvēkiem Lietuvā rūp veselība – pieaug to uzņēmumu skaits, kas nodrošina veselības apdrošināšanu darbiniekiem, turklāt cilvēki uzkrāj līdzekļus veselības aprūpei," skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Jundulas.
PZU Lietuva izpilddirektors uzsver, ka demogrāfiskie dati Baltijas valstīs atšķiras minimāli – iedzīvotājiem ir līdzīgs dzīves ilgums un pastāv gados vecāku cilvēku īpatsvars sabiedrībā. Līdz ar to, objektīvi izvērtējot, latviešiem nav būtiska iemesla justies nedrošākiem par savu veselību. Tomēr, iespējams, ir daži psiholoģiski iemesli, kādēļ ir mazāka drošības izjūta. Piemēram, sabiedrībā ir nenoteiktība un pastāv nevienprātība par veselības aprūpes sistēmas attīstības scenārijiem.
Visās trīs valstīs iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem jūtas daudz drošāk par savu veselību, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuriem ir mazāki ienākumi. Kā norāda M. Jundulas, tas skaidrojams ar turīgu iedzīvotāju iespējām ieguldīt regulārā veselības aprūpē, kā arī drošības izjūtu par ārkārtas situācijām, kad jāizmanto maksas medicīniskie pakalpojumi.
Interesanti, ka Lietuvā un Igaunijā pilsētu iedzīvotāji ir pārliecinātāki par savu veselību. Latvijā situācija ir pretēja: iedzīvotāji Rīgā jūtas mazāk droši, salīdzinot ar iedzīvotājiem laukos.