Analizējot iemeslus, saskatām ačgārnības finansēšanas sistēmā. Pašvaldībām ir izdevīgāk, ja bērns ir pilnā valsts apgādībā iestādē, nevis aizbildnībā, kur pašvaldībai jāpiedalās ar savu naudu. Bērnu namos ir aptuveni piektā daļa bez vecāku gādības palikušo bērnu, bet šīs 44 iestādes apēd lielāko daļu no šiem mērķiem atvēlētajiem līdzekļiem, finansējums uz vienu bērnu ir ap 500 latiem. Tajā pašā laikā aizbildņi mēnesī saņem tikai 70 latus, nereti balansējot uz nabadzības robežas," uzsver A.Barča."Arī audžuģimenes nav daudz labākā situācijā, tādēļ komisija aicina vērtēt, vai audžuvecākiem bērnu audzināšanu nevar pielīdzināt nodarbinātības periodam, no valsts budžeta veicot par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas. Arī nozares ministrijai un speciālistiem esam lūguši izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai pēc iespējas vairāk bērniem dotu iespēju uzaugt ģimeniskā vidē," atzīst komisijas priekšsēdētāja.Būtiska tēma, kas ir arī sabiedrības uzmanības lokā, ir situācija garīgās veselības jomā. Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka deputāti aizvadītajā sesijā vērtēja Veselības ministrijas plānus sabiedrības garīgās veselības uzlabošanai, un pauda gandarījumu par iniciatīvām, kas vērstas uz stacionārai palīdzībai alternatīvu aprūpes formu ieviešanu. "Vienlaikus esam norūpējušies, ka daudzi no steidzami nepieciešamajiem uzlabojumiem iecerēti tikai pēc vairākiem gadiem. Satraucoši ir arī psihoneiroloģisko slimnīcu lielie parādi, kas sasniedz gandrīz 30 miljonus latu. Ja slimnīcas nespēs tos maksāt, atbildības nasta atkal gulsies uz valsts pleciem," pauž komisijas vadītāja.Deputāti sekoja arī situācijai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, kura ilgstoši bija spiesta strādāt bez vadības. Komisijas vadītāja norāda, ka svarīgākais šajā situācijā ir nodrošināt klientiem pakalpojumu pieejamību, tādēļ deputāti lūdza Labklājības ministrijai ziņot par katru gadījumu, kad, balstoties uz Valsts kontroles atzinumu, aģentūrā tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana un kas to klientiem nodrošinās turpmāk.Atskatoties uz komisijas darbu likumdošanas jomā, A.Barča kā ļoti būtisku min darbu pie brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma. "Brīvprātīgais darbs likumos regulēts fragmentāri, un tas rada problēmas gan nevalstiskajām organizācijām, gan valstij. Esam izveidojuši darba grupu, kas strādās pie jauna un visaptveroša brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma. Lielākais izaicinājums - radīt nebirokrātisku sistēmu, kas vienlaikus nodrošinās brīvprātīgā darba uzskaiti, mazinās nelegālās nodarbinātības riskus, sakārtos darba drošības un brīvprātīgo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumus. Esmu pārliecināta, ka darba grupa komisijas sekretāres Initas Bišofas vadībā labi tiks galā ar šo uzdevumu," atzīst komisijas priekšsēdētāja.Plašas diskusijas komisijā raisīja priekšlikumi stingrākiem tabakas pieejamības un lietošanas ierobežojumiem. "Komisija ir atbalstījusi ierosinājumu aizliegt cigarešu tirdzniecību personām, kas jaunākas par 21 gadu. Smēķētāju īpatsvars jauniešu vidu diemžēl būtiski nesamazinās, un nepašaubāmi ir nepieciešami stingri soļi, lai pēc iespējas izskaustu šo nāvējošo ieradumu. Vienlaikus labi apzināmies, ka aizliegumi vieni paši neko neatrisinās. Ļoti rūpīgi jāvērtē priekšlikumi, kas aizskar indivīdu tiesības uz privāto dzīvi un izvēles brīvību - vai aizliegums smēķēt privātā teritorijā arī tad, ja tas nevienam netraucē, ir konstitucionāli pamatots? Tabakas ierobežošanas likuma grozījumiem esam saņēmuši daudz visai radikālu priekšlikumu, un var prognozēt, ka tie būs plašu diskusiju objekts arī nākamajā sesijā," uzskata A.Bača.Galīgajā lasījumā šajā sesijā Saeima pieņēmusi komisijas sagatavotos grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz policijai un atsevišķām valsts iestādēm tiesības ar informācijas sistēmu starpniecību iegūt nepilngadīgas personas ģimenes ārsta vai pediatra kontaktinformāciju. Operatīva piekļuve šādai informācijai nepieciešama nepilngadīgas personas interesēs, piemēram, lai nodrošinātu aizturētas nepilngadīgas personas tiesības uz speciālista klātbūtni pārrunās ar viņu, vai arī nodrošinātu apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai.
Barča: Aktualitātes - bērnu nami, sabiedrības garīgā veselība un tabakas patēriņa ierobežošana
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir pievērsušies vairākām problēmām, kurām risinājumus meklēs kopīgi ar nozaru ministrijām un lietpratējiem, atskatoties uz komisijas darbu aizvadītajā 2013.gada ziemas sesijā, norāda tās priekšsēdētāja Aija Barča."Kā būtisku problēmu redzam joprojām lielo bērnu skaitu, kas spiesti dzīvot bērnunamos, nevis ģimeniskā vidē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.