Bezdarba līmenis Latvijā sarūk līdz 9,5%

Pērnā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2%), bet šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3% par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2%). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5%, bet Lietuvā – 8%.Gada otrajā ceturksnī 40,3% jeb 38 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 3,7 tūkstošiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits.Savukārt jauniešu bezdarba līmenis bija 18,9%, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā pirmajā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti un, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni – par 2,9 tūkstošiem. No visiem bezdarbniekiem 14,7 tūkstoši jeb 15,6 % bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem un par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni. Otrajā ceturksnī 40,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.Ekonomiski neaktīvi kopumā otrajā ceturksnī bija 31,7% jeb 460 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5%.