Lai rastu vidusceļu starp vides un apbūves interesēm piekrastē, pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) iniciatīvas piektdien notika dažādu vides, arhitektūras un plānošanas jomu ekspertu sanāksme.
Diena jau rakstīja, ka tieši pirms mēneša E.Zalāns aicināja pārskatīt jūras piekrastes apbūves noteikumus, kuri, pēc ministra domām, neatbilst reālai situācijai, tādēļ rudenī solīja valdībā iesniegt priekšlikumus, kā mīkstināt līdzšinējos kāpu aizsargjoslas apbūves ierobežojumus.
Rīgas Tehniskās universitātes docents Egons Bērziņš uzsver, ka ir "īstais brīdis atgriezties pie 2000.gada un izdarīt tolaik iecerēto — plānošanu veikt multividē", proti, ar īpašām mērniecības izstrādātām datorprogrammām. E.Bērziņš norāda, ka "cilvēki slikti izprot teritorijas plānošanu, ja to raksturo ar 85% apbūves blīvumu vai tamlīdzīgi", savukārt telpiskās datormodelācijas ļauj būvieceri apspriest kā vizuāli redzamu priekšlikumu. Viņaprāt, piekrastē nevajadzētu saimniekot, bet veikt saprātīgu pārvaldību, pretējā gadījumā "mežs kā zaļais tīģeris pārņems visu piekrasti", uz ko pats oponē, ka "mežs iekonservē teritorijas, saglabājot tās neskartas nākamajām paaudzēm".
"Aizsargjoslu likums nav darboties spējīgs un ir steidzami maināms, jo to ir grūti lietot praksē," saka Metrum pārstāve Ilze Kjahjare. Piemēram, likums noteic, ka aizsargjosla jāskaita no vietas, kur sākas dabiskā sauzemes veģetācija, taču bieži dabā šo vietu nemaz tik vienkārši nevarot noteikt. Kā vēl vienu likuma nepilnību Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs minēja tā biežo grozīšanu, kuras dēļ "plānotāji iziet futbola laukumā un tad uzzina, ka jāspēlē basketbols."
Vairāki eksperti uzsvēra, ka Latvijā joprojām nav radusies apziņa par to, kas ir vērtīgs un saglabājas turpat 500 kilometru garā piekrastē. Plašāku vārdu apmaiņu izraisīja ideja no valsts puses noteikt galvenos piekrastes apbūves principus un ļaut pašvaldībām tos piemērot uz vietas pēc saviem ieskatiem. Ieceres atbalstītāji norāda — nav pieļaujams, ka "augstos kabinetos spriež, kā cilvēkam jādzīvo". Savukārt idejas pretinieki, arī kampaņas Saglabāsim Latvijas kāpas koordinators Jānis Matulis, pauž, ka "vietējās būvvaldes nevarētu lemt par objektiem, kuri atradīsies kāpās, kā tas ir patlaban," un šīs būvieceres jāizvērtē centralizēti.
E.Zalāns uzskata, ka piekrastes aizsargjosla vairs nepilda aizsardzības lomu, bet gan dala sabiedrību "buržuāzijā, kas dzīvo tuvāk par 300 metriem no jūras, un proletariātā".