Būtiski izdevumu ierobežojumi ļauj saglabāt augstskolu un nepalielināt mācību maksu

Lai ietaupītu līdzekļus, Daugavpils universitātē tiks samazināti dažādi saimnieciskie tēriņi, komandējumi, izdevumi kancelejas preču iegādei, veikta administrācijas un saimnieciskās daļas personāla optimizācija, algas augstskolas vadībai tiks samazinātas gandrīz par ceturtdaļu. Visi šie lēmumi vēl tiks izskatīti universitātes Senātā, taču, kā Dienai uzsvēra DU rektors Arvīds Barševskis, lai arī tie ir sāpīgi, tiks darīts viss, lai saglabātu akadēmisko personālu un neciestu studentu mācību kvalitāte. Gan pasniedzējiem, gan studentiem nākas paciesties un nodarbībās sēdēt virsdrēbēs, jo jau no gada sākuma visās universitātes ēkās gaisa temperatūra samazināta līdz +18 grādiem, un, kā pieļāva rektors, iespējams, siltums būs jāsamazina vēl vairāk. "Par laimi, tagad ir sesija, studenti pastāvīgi nesēž auditorijās, atnāk tikai uz ieskaiti vai eksāmenu. Ja viņiem šādā aukstumā būtu jāsēž caurām dienām, protams, rastos problēmas ar veselību," piebilda A.Barševskis. Diemžēl līdzekļu ekonomija neesot tik liela, kā cerēts. Kaut arī patērēts uz pusi mazāk siltumenerģijas nekā pērn šajā pašā laikposmā, ietaupījumu pilnībā dzēsuši paaugstinātie apkures tarifi, turklāt arī treknajos gados nav izdevies panākt investīcijas augstskolas ēku siltināšanai un logu nomaiņai, kas ļautu palielināt ēku siltumietilpību un samazināt izdevumus. Augstskolas vadība apsvērusi iespēju februārī pārtraukt studentiem lekcijas, taču, veicot aplēses, secināts, ka tas nedos lielu ietaupījumu. Tomēr arī šajos taupības apstākļos Daugavpils universitāte sola turpināt dotēt saviem studentiem daļu maksas par dienesta viesnīcu, kā arī nepaaugstināt maksu par studijām, jo, kā atzīst rektors, iedzīvotāju maksātspēja Latgalē jau tā ir minimāla un tas var novest pie studējošo skaita samazināšanās. Turklāt daļa jau tā minimālā budžeta tiks atvēlēta zinātniskiem pētījumiem, jo bez tiem universitāte nevar pastāvēt. "Kaut arī valsts šos līdzekļus nogriež, kaut minimālo izdzīvošanas summu no sava budžeta tomēr atvēlēsim arī zinātnei. Arī šajā gadā mums būs gan Zinātnes festivāls, gan Zinātnieku nakts, gan virkne citu aktivitāšu. Universitāte šo krīzi izmantos savas darbības optimizācijai, kas pēc tam dos straujāku attīstību. Protams, tas būs ļoti grūti, taču, ja Latvijā sāks vērt ciet augstskolas, tas būs ne tikai finansiālais, bet arī saprāta bankrots, un valsts būs nonākusi līdz galīgam kliņķim," saka A.Barševskis. Par līdzekļu taupīšanu domā arī otra Latgales augstākā mācību iestāde — Rēzeknes augstskola. Kā Dienai pastāstīja tās rektors Leonārs Svarinskis, par 15—17% tiks samazinātas darbinieku algas. Lai taupītu darba algu fondu, pasniedzēji janvāra beigās piekrituši doties piecu dienu bezalgas atvaļinājumā, nedaudz tiks palielināta arī studiju maksa, kas līdz šim bija zemākā valstī. Tomēr, kā uzsvēra L.Svarinskis, svarīgi arī tagad, krīzes laikā, domāt par attīstību, tāpēc tiks turpināta iesāktā augstskolas vēsturiskās ēkas rekonstrukcija un perspektīvā tiek domāts par jauna mācību korpusa celtniecību, izmantojot Eiropas Savienības Reģionālā fonda līdzekļus.