Dienas aptaujātie ekonomikas eksperti gan sliecas domāt, ka tik liela emigrācija kā pirms divpadsmit gadiem nav gaidāma. Vispirms jau tāpēc, ka 2008. gadā Latvija bija viena no finanšu krīzes vissmagāk skartajām valstīm, kamēr citur Rietumeiropā bija vērojama izaugsme. Pašlaik Covid19 skāris visas valstis, daudzas no tām ievērojami smagāk nekā Latviju. Līdz ar to nav pamata domāt, ka citās valstīs ekonomika būs daudz labākā stāvoklī un iebraucēji tiks gaidīti plaši atplestām rokām. Turklāt, salīdzinot pašreizējos ierobežojumus, Latvijai tie ir daudz maigāki nekā citām Rietumeiropas valstīm.
Situācija labāka
Atšķirībā no 2008. gada krīzes, kad galvenais fokuss bija uz jostas savilkšanu un dažādiem taupības pasākumiem, pašlaik ir tieši pretēji. Ekonomikā tiek un tiks iepludināts gana daudz naudas, notiek dažādi publiskie iepirkumi, uzņēmumiem ir pieejams dažāda veida atbalsts, kāds nebija pieejams iepriekšējā krīzē. Tādēļ sagaidāms, ka izaugsme, kas nes sev līdzi arī darbvietas, varētu atsākties krietni ātrāk nekā pēc iepriekšējās krīzes.
Pašlaik arī bezdarba līmenis ir krietni zemāks nekā iepriekšējā krīzē. Šā gada 31. martā bezdarbs bija 6,8%, un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes liecina, ka šo gadu Latvija varētu noslēgt ar 8% bezdarba līmeni, turpretim 2009. gada decembrī valstī reģistrētais bezdarba līmenis bija 16%, 2010. gada decembrī – 14,3%, un zem desmit procentiem tas noslīdēja vien 2013. gadā. Turklāt SVF prognozē, ka jau nākamgad visā Eiropā, tostarp Latvijā, bezdarba līmenis varētu samazināties.
Mazākas atšķirības
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 27. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Karina
trusis nejaukais
Irlielāmērāticams