Ieguldījumi veselības aprūpē ir investīcijas, nevis izdevumi. Veseliem cilvēkiem ir augstāka produktivitāte, un tāpēc viņiem ir lielāki ienākumi, šie cilvēki ir vairāk nodarbināti, ir labāka atdeve no iegūtās izglītības. Diemžēl Latvijas sabiedrība cieš no priekšlaicīgas mirstības. «Nē, nav mums viss slikti, bet ir vieta uzlabojumiem,» konferencē Veselības ekonomikas barometrs uzsver Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Piemēram, varbūtība Latvijas vīrietim nomirt 60 gadu vecumā ir visaugstākā Eiropā (2,1% 2023. gadā). Vidēji Eiropas Savienībā (ES) šis rādītājs ir zem 1%. Kas ir 60 gadu? Tas vairs nav tik liels vecums. Runājot par vīriešiem vecumā no 30 līdz 45 gadiem, kas ekonomiski ir visaktīvākais vecums, ekonomists teic, ka arī šis rādītājs mums ir četras reizes lielāks nekā ES (varbūtība vīrietim nomirt noteiktā vecumā). Samazinot šo rādītāju līdz Eiropas attīstīto valstu līmenim, būtu iespēja izglābt četrus tūkstošus dzīvību gadā (darbspējas vecumā). Šīm izglābtajām dzīvībām ir noteikta ekonomiskā ietekme.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00