Dabas lieguma apbūve liek grozīt galveno būvniecības likumu

Patlaban celtniecība ir apstājusies, viesiem domātās mājās nevienu nemana — ekonomiskā krīze būs piebremzējusi lieguma apbūves tempus. Lai šādus gadījumus, kad būvniecību regulē ekonomiskā situācija valstī, nevis atbildīgās valsts iestādes, turpmāk nepieļautu, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi nozares attīstības pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos. Eksperti gan aicina nepārsteigties un skeptiski raugās uz to, ka grozījumi patiešām šādas situācijas vairs nepieļaus. Diena jau rakstīja, ka būvdarbu sākšanai Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000 iekļautā Ķiržu ezera krastā izcirsti koki, no ezera izrautas niedres, un pludmales ierīkošanai uzbērtas smiltis, ezera krastā nelikumīgi izrakts dīķis, par kuru samaksāts 150 latu sods, kaut maksimālais par šādu pārkāpumu ir 500 latu. Tieši pirms gada EM pakļautībā esošā Valsts būvinspekcija (VBI) būvdarbus apturēja, taču divas nedēļas vēlāk Cēsu rajona Straupes pagasta padomes deputāti vienbalsīgi nolēma, ka darbi var turpināties. Ož pēc korupcijas Valmieras RVP direktore Inga Zudāne uzsver, ka trīs ar VVD nesaskaņotās ēkas nevarot saukt par nelegāli uzceltām, jo būvvalde, lai arī bez videnieku saskaņojuma, bija izsniegusi būvatļaujas visām 10 ēkām. Pēc konsultācijām ar juristiem par trīs ar VVD nesaskaņotu ēku celtniecību nolemts sodu nepiemērot. Rezumējot Ķiržu gadījumu, Sabiedrības par atklātību_ Delna_ teritoriju plānošanas un būvniecības eksperts Kristaps Markovskis izsakās, ka "tur viss izskatās pēc klasiska korupcijas gadījuma, sevišķi pašvaldības reakcija un atbildes". Pētot dabas lieguma Ķiržu ezers krasta apbūvi, kurā saskatāmi vairāki likumpārkāpumi, par kuriem ne būvnieki, ne atbildīgās valsts iestādes nebija sodītas, Delna aicināja mainīt būvniecības likumus. Ilgāk par gadu šai iecerei ministrijās neradās dzirdīgas ausis, taču Ķiržu gadījums licis EM atzīt, ka Latvijā vērojami "būvniecības uzraudzības un kontroles sistēmas trūkumi", kā arī to, ka sodu sistēma ir neefektīva. Ar mērķi novērst nelikumības, kas saistītas ar detaļplānojumiem, šogad augustā stājās spēkā grozījumi noteikumos par vietējās pašvaldības teritorijas plānošanu. "Tie nosaka, ka meža zemē, kur plānota jauna būvniecība, detaļplānojums jāizstrādā, ja teritorijas atļautā izmantošana primāri noteikta apbūvei," grozījumus citē K.Markovskis. _Delnas_ pārstāvji uzsver, ka šādam formulējumam ir zināmi trūkumi, piemēram, daudziem piejūras mežiem kā primāra noteikta meža zeme, bet kā sekundāra — zemesgabala apbūve. Tas nozīmē, ka šos mežus varētu apbūvēt, pat netaisot detaļplānojumu. Grozīšanai izsludināti arī Vispārējie būvnoteikumi, piedāvājot zemes lietošanas mērķa maiņu jeb transformācijas nodot pašvaldību pārziņā, proti, meža zemju transformēšanai pat nevajadzētu Latvijas Valsts mežu piekrišanu.Jābūt virskontrolei Līdz ar būvniekam uzlikto ierobežojumu mazināšanu jāpadara efektīvāka būvniecības kontrole, uzsver _Dienas _uzrunāti eksperti. Tam piekrīt arī ministrijās, tiesa, kādi konkrēti priekšlikumi no tām pagaidām nav izskanējuši. K.Markovskis piedāvā "būvniecībai ieviest divu līmeņu kontroli — pašvaldības un VBI, lielākas pilnvaras dodot inspekcijai", jo tagad kompetences esot sajauktas, un vajadzības gadījumā šī patlaban vienādā līmenī nostādītās iestādes rādot viena uz otru._ Delna _arī uzsver, ka Latvijā ir izdevīgāk pārkāpt likumu un samaksāt salīdzinoši mazu, bieži vien minimālu sodu vai, kā Ķiržu gadījumā, nemaksāt pat to, nekā visu darīt likumīgi, tadēļ aicina izstrādāt rekomendācijas "samērīgu sodu piemērošanai". Cita starpā Delna iesaka "efektivizēt prettiesisko būvju nojaukšanas mehānismu". Lai arī likums jau tagad uzliek par pienākumu vietējai pašvaldībai saviem spēkiem nojaukt nelikumīgi uzbūvēto, ja īpašnieks atsakās to darīt pats, pašreiz gadījumos, kad šādas būves tiek konstatētas, vietējās pašvaldības izvairās lemt par to nojaukšanu. Tā vietā būvniekam tiek izvirzīti papildus nosacījumi, savukārt būvvalde saskaņo reāli uzbūvētos apjomus, faktiski legalizējot nelikumīgos būvdarbus.Ar nelikumību skaitu pārsteidz pat pieredzējušus pētniekus Dabas lieguma apbūves gadījums pie Ķiržu ezera, kas pirms gada licis aizsākt diskusiju par būvniecības likumu un kontroles kvalitāti, ar pārkāpumu skaitu pārsteidz pat pieredzējušus nelikumību pētniekus. Būvdarbiem izraudzīta meža zemes teritorija, tādēļ to sākumā vajadzēja transformēt par apbūvējamu, kas darīts bez spēkā esoša Straupes pagasta teritorijas plānojuma. Transformējot zemi, jāizstrādā detaļplāns, kas arī nav darīts. Sabiedriskajā apspriešanā būvētāji maldinājuši sabiedrību, sakot, ka grasās būvēt dzīvojamo māju, pirti un palīgēku, taču palīgēkas vietā uzbūvēja 500 m2 saimniecības ēku, divas vasaras atpūtas mājas viesiem un vēl citas būves. Valsts vides dienesta (VVD) Valmieras reģionālā vides pārvalde (RVP) novērtēja būvprojekta ietekmi uz vidi kā maznozīmīgu, uzsverot, ka būvniecība paredzēta "ar krūmiem aizaugušā pļavā". Divus mēnešu vēlāk pārvalde tehniskajos noteikumos atgādina, ka ar Gaujas nacionālā parka administrāciju jāsaskaņo meža transformācija. VVD pārbaudē Ķiržos uzieta virkne nesakritību, piemēram, kompleksa siltumapgāde nav saskaņotais šķidrās gāzes katls, bet pieci zemes siltumsūkņi, kas pildīti ar etilēnglikolu — indīgu spirtu, kas "var radīt augsnes un virszemes ūdeņu piesārņojuma draudus", brīdina VVD. Ir avārijas risks, pārplūstot notekūdeņu savākšanas tvertnēm. Par spīti šiem apstākļiem, Valmieras RVP piekrita kompleksa nodošanai ekspluatācijā.