Protams, būs skeptiķi, kuri teiks, ka, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, liela daļa jauno cilvēku darbu neatradīs un tikai palielinās slogu saviem radiniekiem (vai aizceļos). Tomēr jātic, ka pēc pāris gadiem tautsaimniecības stāvoklis normalizēsies. Labi, bet jebkurā gadījumā ir jāveic priekšdarbi, lai jauniešu iekļaušanās dzīvē «pēc vidusskolas» būtu vieglāka. Piemēram, nav noslēpums, ka veidojas apburtais loks: darba devēji vairās no jauniešiem, kuriem trūkst pieredzes, savukārt viņi šo pieredzi nevar iegūt, ja viņiem nedod darbu. Tātad ir jādomā par mehānismiem, kas uzņēmējiem jauniešu rekrutēšanu padarītu interesantu. Ja runājam par tiem jauniešiem, kuri gribētu izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, ir skaidrs, ka pierunāt bankas uzņemties palielinātu risku, lai šos mēģinājumus finansētu ar atvieglotiem nosacījumiem, nav reāli. Toties valsts var palīdzēt, veidojot specializētus inkubatorus ar pazeminātu (vai atceltu) īri, izdevīgu infrastruktūru un radošu vidi.
Protams, daļa jauniešu reformas gadījumā vienkārši gadu agrāk nonāktu augstskolās (un gadu ātrāk tās beigtu). Tomēr šai nobīdei mūs maza jēga, ja vispirms netiks sakārtota augstākās izglītības sistēma.