Un tas vēl nav viss — sirmā kundze pērn iesaistījusies vēl vienā "afērā" un kopā ar citām biedrības dāmām ar fotoaparātu un videokameru rokās apceļojusi pagasta zemnieku saimniecības, veidojot fotoizstādi un filmu par vietējiem ļaudīm.
Pārsteidz sevi
Biedrības vadītāja Teresija Ivenkova stāsta, ka sākums filmai un izstādei meklējams fotografēšanas kursos. Tiem nauda iegūta, iesniedzot projektu Madonas rajona pieaugušo izglītības centram, bet, startējot Eiropas Savienības informācijas aģentūras konkursā Dialogs ar Eiropu, nolemts veidot filmu par vietējiem zemniekiem. "Gribējām parādīt, kā attīstās zemnieku saimniecības, pateicoties Eiropas naudas ieguldījumiem, — vai zemnieki visu apēd desās vai iegulda attīstībā. Projekta īstenošanai dabūjām videokameru, apguvām filmēšanas pamatus un devāmies uz zemnieku saimniecībām. Pie reizes praktizējāmies arī fotografēšanā. Cilvēki, bibliotēkā apskatot mūsu izstādi, ir pārsteigti, uzzinot, ar ko pagastā nodarbojas — audzē aitas, krūmmellenes, veido daiļdārzus. Stāstot par savu pagastu, izglītojam vietējos iedzīvotājus," stāsta T.Ivenkova.
Tā kā pieaugušo izglītība pašvaldības pienākumos neietilpst, bet vietējie iedzīvotāji tomēr vēlas pilnveidot savas zināšanas un prasmes, tad Dzērvenīte par savu galveno uzdevumu izvēlējusies tieši pieaugušo izglītību. Un, kopš biedrība apmetusies bibliotēkā, tā Murmastienē kļuvusi par apmeklētu izglītības un informācijas centru. Katru gadu piedaloties Madonas rajona pieaugušo izglītības centra rīkotajos projektu konkursos, iegūts finansējums dažādām mācībām. Uz kursiem aicināti arī vīri, tomēr arvien pieteikušās tikai dāmas, kas šajos gados apguvušas datorprasmes, klūdziņu pīšanu, floristiku, daiļdārzniecību un pašatveseļošanās gudrības.
"Ja nebūtu mūsu bibliotekāres un viņas biedrības, droši vien sēdētu savās četrās sienās. Pienācis laiks, kad varu būt brīva un dzīvot tikai sev, un viņa mani uzaicināja sākumā uz datorkursiem, tad fotokursos mācījos fotografēt. Tas man atvēra pasauli — esmu reģistrējusies draugos, kur mani pamanījuši daudzi radi un draugi. Sarakstos ar viņiem, mazbērni priecājas, ka viņiem tik progresīva vecmāmiņa," stāsta E.Skurule.
Sīkstie izdzīvo
Madonas Nevalstisko organizāciju atbalsta centra pārstāve Raita Sondore norāda — jau tas vien, ka pagastā darbojas kaut viena nevalstiska organizācija vai neformāla iniciatīvas vai interešu grupa, parāda to, ka cilvēkiem nav vienalga, kas notiek viņiem apkārt. Aktīva organizācija pagastā ir tā sabiedrības attīstības garantija. Labi, ja organizācijas darbībā iesaistās arī pašvaldība, radot kopīgus projektus. T.Ivenkova līdz šim gan paļāvusies uz pašu spēkiem un pašvaldības palīdzību nav meklējusi, īstenojot visas ieceres par projektos iegūtajiem līdzekļiem.
"Mēs esam neglābjamas optimistes un pārliecinātas, ka pasaulē viss balstās uz sievietēm. Izdzīvosim, jo esam sīkstas," piebilst T.Ivenkova, norādot uz naudas koku, kas raženi sakuplojis biedrības mācību telpā. Augs arī ziedot, un tas liecina, ka krīze Dzērvenītes nepievārēs un naudas viņām nepietrūks.
T.Ivenkova ir pārliecināta, ka biedrības piedāvātās mācības pagasta ļaudīm ir papildu iespēja izrauties no ierastās vides un ikdienas mājas rūpēm, jo pagastā nav īpaši plašs brīvā laika pavadīšanas piedāvājums. "Mēs ļoti ciešam no tā, ka pagastā nav sava kultūras nama. Likvidējoties sovhozam, to privatizēja, sākumā sarīkoja dažus pasākumus, bet ar to viss beidzās. Nu ēka ir avārijas stāvoklī un taciņa uz šo namu sen aizaugusi. Darbojas ansamblis, deju kopa un dramatiskais kolektīvs, pasākumus rīko pagastmājas mazajā zālītē vai skolas sporta zālē, bet diez ko omulīgi aiz tās restotajiem logiem cilvēki nejūtas.