Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Trešdiena, 8. maijs
Staņislava, Staņislavs, Stefānija

Droši. Bet vai veselīgi?

Patērētāju intereses Latvijā aizstāv vairākas valsts institūcijas un arī sabiedriskās organizācijas. Taču joprojām Latvijā patērētājs nebūt nejūtas kā karalis, bet bieži vien kā mazais nabadziņš. Viņam valsts iestādes mēģina garantēt tikai to, ka nopērkamās preces būs vismaz drošas, bez tiešas un ātras negatīvas iedarbības uz veselību. Taču par to, ko pirkt, lai dzīvotu ne tikai droši, bet arī veselīgi, bieži vien cilvēkiem Latvijā trūkst zināšanu. Jo īpaši akūti tas redzams, iegādājoties pārtiku.

"Patērētājs ir slikti izglītots. Patērētājam ir slikti ieradumi. Un patērētājs pats pie visa ir vainīgs," tādu kopsavilkumu izdarīja Latvijas Universitātes profesors filozofs Igors Šuvajevs jau pēc viņa vadītās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā publisko diskusiju cikla Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases decembra sarunas – Nabaga patērētājs.

Nabaga sargātāji

No vienas puses, valsts iestāžu – Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) – pārstāvji, kuri piedalījās diskusijā, vairākkārt sarunas laikā norādīja uz darbības sarkanajam līnijām, proti, uz to, ko var un ko nevar prasīt no konkrētā institūcijā strādājošajiem. Piemēram, PVD ģenerāldirektors Māris Balodis sacīja: "Dienests nekontrolē pārtikas produktu veselīgumu, bet gan to drošumu." To apliecina arī PTAC pārstāves Sanitas Gertmanes atbilde uz jautājumu, ko darīt, ja kabeļtelevīzija strādā slikti – patērētājam tādā gadījumā jādodas nevis uz centru, bet gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kas vērtē elektronisko sakaru kvalitāti. 

Taču, no otras puses, šīs valsts iestādes praktiski ir vienīgās, kas vēl mēģina patērētāju tomēr aizsargāt, cik nu šajos laikos spēj. Nevajag aizmirst, ka arī patērētāju aizsargātājiem būtiski tika samazināti budžeta līdzekļi – tika atlaisti darbinieki, arī tie, kas kontrolē preces un pakalpojumus, tika samazināti līdzekļi dažādām publiskām aktivitātēm. PTAC ir ļoti ierobežoti naudas līdzekļi, lai veiktu kādu rūpniecības preču drošības pārbaudes. Līdzīgi ir arī ar PVD, kura budžeta samazināšana jau draudēja ar to, ka, iespējams, būtu jāpārtrauc pārtikas preču eksports uz citām valstīm, kuras pieprasa PVD garantijas, ka eksportētās preces ir drošas. 

Vēl viens būtisks patērētāju balsts, kas daudzās valstīs ir ļoti spēcīgs, – nevalstiskās organizācijas – Latvijā atrodas neapskaužamā stāvoklī. "Patērētāju tiesību sabiedriskās organizācijas nevar saņemt naudu no industrijām, jo tas ir aizliegts, lai nebūtu iespējams ietekmēt viņu darbību. Taču pēdējo gadu laikā šīs organizācijas nav saņēmušas naudu arī no valsts budžeta," norādīja Gertmane. Līdz ar to par aktīvu patērētāju informēšanu un tiesību aizstāvēšanu praktiski nevar būt ne runas. 

Lēts un drošs

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis atzina, ka, ņemot vērā joprojām smago ekonomisko situāciju, cilvēkiem nenoliedzami viens no svarīgākajiem pārtikas izvēles kritērijiem ir tās cena. Proti, cilvēki iegādājas lētāko, ko vien var izvēlēties. Tāpēc joprojām Latvijas veikalos ir ļoti populāras dažādas atlaides. 

"Mūsu patērētājs tiešām ir nabadzīgs," diskusijā teica Balodis. Taču viņš vismaz mudināja cilvēkus pārtikas produktus pirkt legālās tirdzniecības vietās, jo šīs vietas vismaz uzrauga PVD. Tas nozīmē, ka, visticamāk, prece nebūs veca, tā nebūs bīstama cilvēka veselībai, būs pienācīgi apstrādāta. "Pārtikas aprite ir tā sfēra, ko visvairāk kontrolē un reglamentē Eiropas Savienība. Visas normas un direktīvas ir jāievēro arī Latvijā," paskaidroja PVD vadītājs. 

Taču, ja arī produkts ir drošs, proti, atbilst visām pieļaujamajām normām, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir arī veselīgs. "Mēs Latvijā ļoti slikti ēdam," norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš minēja, ka Latvijas iedzīvotāji pārāk daudz pārtikā lieto sāli, saldinātos dzērienus, kā arī nepareizās taukskābes. 

"Mūsu patērētājs ir nabags arī savā izglītībā. Viņš nezina, ko izvēlēties, un izvēlas nepareizos produktus," sacīja P.Apinis. Nepareiza pārtikas izvēle kopā ar mazkustīgu dzīvesveidu un pārlieku lielu alkohola lietošanu un smēķēšanu samazina dzīves ilgumu, kas jau tā Latvijā dzīvojošajiem nav nekāds garais.

Svarīga informācija un zināšanas

Apinis uzskata, ka ļoti būtiska ir patērētāju izglītošana un tā būtu jāsāk jau no skolas sola, atjaunojot skolās veselības mācību. Viņš uzteica valsts īstenoto programmu Skolas auglis, kur skolēni bez maksas saņem Latvijā audzētu ābolu vai burkānu. Taču vienlaicīgi arī uzsvēra, ka informēšanai ir jābūt pastāvīgai, nevis epizodiskai. Ar to vien, ka Veselības ministrija ik pa laikam mēģina stāstīt, kā būtu pareizi jāēd, nepietiekot. "Veselības ministrijai nav pieticis līdzekļu vienas vai otras lietas reklamēšanai," piebilda Apinis. 

Ārstu pārstāvis arī minēja, ka biedrība iesaistās sabiedriskās aktivitātes, stāstot par pareizu uzturu. "Mums bija akcija, kuras laikā mēģinājām aktīvi stāstīt par to, ka vairāk uzturā jālieto saknes un augļi, jo īpaši vietējie. Mēs tikām sadzirdēti. Tikām sadzirdēti arī tad, kad stāstījām par saldināto dzērienu iedarbību un to, no kā tie sastāv. Coca-Cola apgrozījums tajā laikā samazinājās par 20%," klāstīja Apinis. Viņš gan arī atzina, ka lielajām industrijām un spēcīgajiem uzņēmumiem ir daudz vairāk līdzekļu un iespēju reklamēt savas preces nekā sabiedriskajām organizācijām, kuras iestājas par veselīgu dzīvesveidu. 

Tieši tāpēc ļoti daudz kas ir atkarīgs no patērētāja spējas izvēlēties pareizas lietas veikala plauktā. Krūzītis apliecināja, ka pārtikas tirdzniecībā tomēr var samanīt arī kādu jaunu tendenci – Latvijā arvien vairāk patērētāju tomēr mēģina izvēlēties veselīgu pārtiku. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas