Šā gada aprīlī pret pāreju uz eiro Latvijā pozitīvi noskaņoti kopumā bija 36% iedzīvotāju, to skaitā 29% iedzīvotāju bija "drīzāk pozitīva" un 7% "ļoti pozitīva" attieksme. Pozitīvā attieksme pret pāreju uz eiro biežāk raksturīga latviešu tautības cilvēkiem, vīriešiem, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem, uzņēmumu vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un vadošajiem speciālistiem.
Savukārt negatīva attieksme pret eiro ieviešanu bija 62% iedzīvotāju, kas ir par 9% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī. Negatīvi noskaņoti pret pāreju uz eiro biežāk ir cittautieši, cilvēki 65-74 gadu vecumā, iedzīvotāji ar pamata izglītību, ar zemiem ienākumiem, mājsaimnieces un mājsaimnieki, kā arī pensionāri.
Pusgada laikā novērotais eiro ieviešanas atbalsta pieaugums par 10% ir uzskatāms par būtisku uzlabojumu sabiedriskajā domā. Lai arī joprojām vairākums ir kritiski noskaņoti, arī viņu vidū ir vērojamas attieksmes uzlabošanās tendences. Daļa agrāk ļoti negatīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto cittautiešu, iedzīvotāju 65-74 gadu vecumā, ar zemiem ienākumiem, ar pamata izglītību, mājsaimnieku, bezdarbnieku un pensionāru lēnām, tomēr pakāpeniski maina savu attieksmi uz "drīzāk negatīvu" vai pat "drīzāk pozitīvu".
Savukārt iepriekš jau tā pozitīvi par eiro ieviešanu noskaņotie jaunieši 15-24 gadu vecumā, latvieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem, pašnodarbinātie, vadītāji, arī skolnieki, studenti pēdējā pusgada laikā kļuvuši vēl labvēlīgāki eiro ieviešanai un viņu atbildēs biežāk parādās "ļoti pozitīva" attieksme pret pāreju no lata uz eiro.
Arī agrāk neitrāli vai svārstīgi noskaņotie iedzīvotāji, kas biežāk ir cilvēki 35-64 gadu vecumā, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, Pierīgā vai Zemgalē dzīvojošie, sāk biežāk nosliekties uz "drīzāk pozitīvu" attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā.
"Iedzīvotāju galvenais informācijas ieguves avots par eiro ieviešanu ir masu mediji. Tāpēc tendenci pieaugt eiro atbalstītāju īpatsvaram Latvijā var skaidrot ar to, ka medijos arvien vairāk ir pieejama informācija par dažādiem eiro ieviešanas aspektiem, un daļa no iedzīvotājiem tajos ir atraduši sev nepieciešamos argumentus par labu eiro ieviešanai. Vēl nozīmīgu lomu spēlē radu, draugu un paziņu viedoklis, kuros ieklausoties, daļa svārstīgo iedzīvotāju acīmredzot ir nosvērušies par labu eiro ieviešanai. Tomēr atbildīgajām institūcijām daudz darba jāpaveic kā paša eiro ieviešanas procesa sekmīgā organizēšanā (ja ES lēmums par Latvijas pievienošanos būs pozitīvs), tā komunikācijā, lai eiro atbalstītāju īpatsvars pārsniegtu vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju," atzina TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule.