Eiro mācības

Varbūt krīze tiek speciāli padziļināta, lai tās vienīgais risinājums būtu politiski vienota supervalsts? In 1994, no less a person than Helmut Schlesinger (former Bundesbank head) declared “the final goal…is a political one in which the economic union is an important vehicle to reach this target. Since 1952, the beginning of the creation of the European Community, the final goal was and is to reach any type of political unification in Europe, a federation of states, an association of states or even a stronger form of union. The political target has been guiding Germany since the beginning and will certainly continue to do so in the future.”

Absurdi jau sanāk, ka tirgus, kraujot procentu likmes aizdevumiem Itālijai, ar to tuvina šīs valsts bankrotu. Sanāk tāds pašpiepildošs pareģojums. Bet tas var arī kalpot, kā labs pretarguments laissez-faire propagandētājiem, ka tirgus neredzamā roka visu noliks pa vietām. Kā redzams, neko nenoliek, bet tikai tuvina eirozonu bezdibenim. Un visa problēma ir tikai tajā, ka ECB nevar iejaukties. Precīzāk, ES politika to nepieļauj un politiķi arī negrib.

"... pret pašu valsti, ko esam sākuši uztvert galvenokārt kā ekonomisko labumu pārdalītāju ..." Atvainojos par citēšanu, bet PRET teikuma daļas sākumā jau pats par sevi ir zīmīgs ... Jebkurā "spēlē" noteikumus diktē spēcīgākais ... arī valstī - "spēlē" starp varu un sabiedrību ... vai vara pret sabiedrību ? Tas attiecas arī uz visiem pārējiem savstarpējās attieksmes aspektiem... A ko lai dara tie, kurus autors apzīmē ar "mēs" ? Ja vara diktē noteikumus tā, ka medicīna, izglītība, kultūra ... tiek "cilātas" tikai un vienīgi naudas izteiksmē, to rentablitāti nopeļot un vien skatot, kur vairāk "nokonsolidēt" ? Tā nu arī sanāk, ka gandrīz vienīgais ar naudu vismaz tieši nesaistītais un vienlaikus sabiedrībai aktuālais aspekts ir atlicis - "latvieši" vs "krievi"...