Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Eiropas vārti viltotām zālēm

Neierasti garas un spraigas diskusijas Ministru kabinetā (MK), savstarpējie apvainojumi par konkrētu interešu lobēšanu - tāda ir rezonanse Veselības ministrijas (VM) virzītajām apjomīgajām izmaiņām, kas skar zāļu kompensācijas sistēmu un veicinās paralēlo zāļu importu, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Taču šis jautājums ievērību guvis ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Ārvalstu mediji steidz ziņot gan par veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) iespējamo privāto ieinteresētību, gan faktu, ka Eiropas Komisijai (EK) pieprasīts izvērtēt situāciju Latvijā bailēs par medikamentu viltojumu ieplūšanu Eiropas Savienībā (ES).

Pirmais lielais solis jau sperts pagājušajā nedēļā - neskatoties uz daudzajiem iebildumiem un aizdomu ēnām, MK apstiprinātas izmaiņas, kas attiecas uz zāļu paralēlo importu. Šajā gadījumā maliņā noliktas bažas par iespējamo negodīgo konkurenci starp zāļu ražotājiem un paralēlajiem izplatītājiem, kā arī uztraukums par iespējamo medikamentu trūkumu tirgū. Taču priekšā vēl ir diskusijas par nereģistrēto zāļu importu no trešajām valstīm un citiem jautājumiem. Tas rezonansi izsaucis arī Eiropā, un viens no Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem arī iesniedzis pieprasījumu EK izmeklēt plānotos grozījumus Latvijā.

Komentējot Dienai ārvalstu medijos pieejamo informāciju, VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks gan apšauba, vai tāds pieprasījums EK vispār ir bijis. Savukārt, ja sūdzība tiešām iesniegta, tad, visticamāk, tā atzīta par nepamatotu, jo neviens no EK pie Latvijas pārstāvniecības vērsies nav, kas ierasti šādos gadījumos notiek ļoti ātri. To savā ziņā apstiprina arī EK pārstāvniecībā Latvijā. Lai gan detalizētu informāciju par iesniedzēju un konkrēto gadījumu Dienai neviens sniegt nevarēja, tomēr EK pārstāve Kristīne Liepiņa atzīmēja, ka konkrētajā gadījumā runa nav par sūdzību, bet EP deputāta jautājumu, kas tiek uzdots EK. Tāpēc arī EK atbilde būs konkrētajam deputātam. Taču, ja izpētes procesā atklātos kādi riski, iespējams, šim jautājumam arī tiktu pievērsta Latvijas uzmanība.

Runājot par situāciju pēc būtības un viltojumu iespējamību, Zvejnieks skaidro, ka paralēlais imports attiecas uz tā paša ražotāja tām pašām zālēm, kuras jau ir reģistrētas un pieejamas Latvijā, tikai šajā gadījumā ražotas citam tirgum, piemēram, Francijai. Tas nozīmē, ka informācija uz kastītes un lietošanas instrukcija ir citā valodā un, iespējams, atšķiras iepakojuma dizains. Tomēr, salīdzinot cenas dažādās valstīs, redzama būtiska atšķirība, jo ražotājs pielāgojas arī attiecīgās valsts iedzīvotāju maksātspējai un citiem kritērijiem. Rezultātā pie mums kāds zāļu iepakojums var maksāt vienu eiro, kamēr citur tie būs, piemēram, 20 centu. Tādējādi, iespējams, ir paralēlais imports - komersants citā ES valstī iepērk tās pašas zāles, kas Latvijā ir dārgākas, un pēc tam pārdot tās šeit, vienkārši pārmarķējot iepakojumu. Pēc ministra domām, šāda parādība ir vēlama, jo Eiropā izlīdzina cenas un ieguvēji būs Latvijas iedzīvotāji. Arī Zvejnieks tajā nesaskata nekādu risku, īpaši, ja runa ir par viltojumiem, jo jebkurā gadījumā vienmēr būs nepieciešama Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izsniegta atļauja kā līdz šim. Jaunie grozījumi to neizslēdz.

Riskus attiecībā uz zāļu viltojumiem, runājot par paralēlo importu, nesaskata arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas prezidents Egils Einārs Jurševics, kurš ir viens no daudzajiem grozījumu pretiniekiem. Taču citādi varētu būt attiecībā uz medikamentiem, kas tiek ievesti no trešajām valstīm.

Vieni no VM virzītajiem noteikumu grozījumiem paredz atļaut aptiekām importēt no trešajām valstīm nereģistrētas zāles pēc atbilstošas atļaujas saņemšanas no ZVA, kas, pēc ministrijas domām, uzlabos medikamentu pieejamību pacientiem, jo nereti lieltirgotavas zāļu mazā apjoma dēļ neieved kādas specifiskas zāles. Taču Jurševics uzskata, ka šādas izmaiņas pastiprinātu medikamentu viltojumu iespējamību Latvijā un tādējādi ES kopumā. Turklāt Latvijā nepietiekot kapacitātes, lai ar to cīnītos. Un te konkrētā EP deputāta šaubām varētu būt pamats.

Tikmēr Zvejnieks arī šajā gadījumā paliek pie sava - nav pamata biedēt cilvēkus. ES ir noteikta kārtība, kā saskaņā ar direktīvu nereģistrētās zāles var ievest ES no trešajām valstīm, kas šo procesu uzrauga un kas izsniedz atļaujas. Latvijas gadījumā tā ir ZVA, un šī procedūra nav atcelta, atvieglota tikai birokrātija. Katru reizi aģentūra izvērtē, vai zāļu piegādātājs ir drošs un vai attiecīgās zāles atbilst tam, ko pacients vai iestāde ir pasūtījis. Turklāt, strādājot pie noteikumu projekta, vairakkārt izvērtēta tā atbilstība ES direktīvām. Pretējā gadījumā nebūtu tos iespējams virzīt tālāk. Te jāņem vērā - lai gan ir zināmas lietas, kuras atstātas ES dalībvalstu ziņā, viss, kas attiecas uz importu no trešajām valstīm un preču kustību starp dalībvalstīm, ir stingri atrunāts un tiek ievērots, uzsver Zvejnieks. Pretējā gadījumā Latvijai var būt pārkāpuma procedūra.

Saceltā brēka, pēc speciālista domām, ir tīrs zāļu ražotāju lobijs, vienkārši cīnoties par labāku cenu. Turklāt paskatoties tepat kaimiņos Lietuvā, nereģistrēto zāļu ievešana tiek regulēta krietni vājāk. Arī Somijā regulējums nav stingrs. "Ja ārsts uzskata, ka ir jāved no Ķīnas konservēta zirnekļu acs, tad viņš to atved. Un pacients tās dabū," nosaka Zvejnieks. Turklāt jāatceras, ka EP lobijs ir pilnīgi normāla prakse - savu interešu aizstāvji pie deputātiem runāties un panākt savu dodas pilnīgi oficiāli.

Zvejnieks uzskata, ka paralēlais zāļu imports nav tas gadījums, kad jāseko kaimiņvalstu piemēram. Igaunijā šāds medikamentu cenu samazināšanas veids ir attīstīts ļoti vāji tieši milzīgā zāļu ražotāju lobija dēļ. Lietuvā gan situācija ir nedaudz labāka, bet ar attiecīgajiem grozījumiem Latvija būs jau soli priekšā. Piemēri, kam līdzināties, pēc viņa domām, būtu Vācija, Lielbritānija, Austrija un Nīderlande. Tur šī sistēma ir attīstīta augstā līmenī. Attiecīgi īpaši liela uzmanība paralēlā importa atbalstam tiek pievērsta valstīs ar salīdzinoši augstām ražotāju cenām. Saskaņā ar starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma IMS Health datiem 2014. gadā zāļu paralēlais imports Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2013. gadu un sasniedzis 5,4 miljardus eiro. No tiem 54% veidoja paralēlais imports Vācijā. Tur likumdošana paredz, ka paralēli importētām un izplatītām zālēm ir jābūt vismaz 5% no aptiekas recepšu zāļu apgrozījuma, bet, pēc Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas datiem, 2012. gadā tie bijuši 10,2% kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma.

Īpaši nosacījumi ir arī citās valstīs. Kā liecina VM informācija, Lielbritānijā un Nīderlandē atmaksas mehānisms aptiekām valsts veidotās kompensācijas kārtības ietvaros paredz motivāciju aptiekām izsniegt paralēli importētās un izplatītās zāles. Nīderlandē veselības apdrošinātāji dala ar aptiekām ietaupījumu, ko rada paralēlais imports. Dānijā atsevišķiem medikamentiem paralēlais imports veido 90% no kopējā šī medikamenta apgrozījuma. Savukārt Zviedrijā paralēlais imports bija noteikts kā viena no zāļu nodrošināšanas prioritātēm, kas bija viegli realizējama, ņemot vērā, ka ilgus gadus zāļu mazumtirdzniecība bija valsts tiešajā kontrolē; bet pēc tirgus liberalizācijas paralēlā importa atbalstīšana tika noteikta privātajām aptiekām kā pienākums. 


 sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas