Apskats pievēršas piecām dažādām enerģētikas savienības dimensijām - dekarbonizācijai, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijai, energoefektivitātei, energodrošībai, iekšējam enerģijas tirgum, kā arī pētniecībai, inovācijai un konkurētspējai.
Dekarbonizācijas jomā EK norāda, ka Latvija komisijas izteiktās rekomendācijas nav ievērojusi.
Apskatā teikts, ka Latvija nav sniegusi informāciju par turpmāku stratēģiju izstrādi, lai sasniegtu 2030.gada mērķrādītāju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm nozarēs, kuras neaptver Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Plānā nav ietverti nepieciešamie soļi, lai īstenotu noteiktos pasākumus un analizētu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektora lomu.
Attiecībā uz dekarbonizāciju atjaunojamo energoresursu enerģijai Latvija EK rekomendācijas ievērojusi pilnībā, jo Latvija ir palielinājusi atjaunojamo energoresursu mērķa vērtību līdz 2050.gadam, nosakot to 50% līmenī.
Aplūkojot energoefektivitāti, komisija vēsta, ka Latvija rekomendācijas ievērojusi lielā mērā, jo Latvija ir palielinājusi mērķa vērtību primārajam enerģijas patēriņam, taču nav mainījusi galējo energopatēriņu.
Energodrošības jomā rekomendācijas ievērotas daļēji, jo vairums plānā izteikto politisko lēmumu un pasākumu ir vispārēja rakstura bez konkrēta termiņa. Latvija nav pilnībā ievērojusi komisijas rekomendācijas attiecībā uz pasākumu izstrādi, lai izveidotu konkurētspējīgākus mazumtirdzniecības tirgus, un nav novērtējusi, kā elastības nodrošināšanai paredzētie pasākumi ietekmēs energodrošību.
Tikmēr rekomendācijas iekšējam tirgum Latvija ievērojusi daļēji, bet pētniecībai, inovācijai un konkurētspējai nav ievērojusi. EK bija noteikusi Latvijai precizēt nacionālos uzdevumus un finansēšanas mērķus pētniecības, inovācijas un konkurētspējas jomā, kas sasniedzami no 2020.gada līdz 2030.gadam.