Eksperti prognozē neredzēti "melnu" un agresīvu priekšvēlēšanu kampaņu

“Tie priekšnoteikumi tam, lai šī kampaņa būtu neredzēti "melna” un neredzēti agresīva, ir tādi, ka, ja es būtu meteorologs, tad es droši vien izdotu tādu vētras brīdinājumu. Šī kampaņa ir ļoti netipiska. Ar to, ka tik augsti decibeli un tik daudz “kompromatu” parādās nevis pēdējās dienās vai nedēļās pirms vēlēšanām, bet jau četrus mēnešus pirms vēlēšanām," saka politoloģe, Providus pētniece Iveta Kažoka.
 
“Politika ir bīstams un smags darbs, un iedomāties, ka tur izdosies izteikt bez "melnajām” kampaņām un bez negatīviem komentāriem par tevi, ir absolūts naivums. Un tie, kas tā domā, patiesībā nav nekādi politiķi, bet vienkārši narcisi," saka politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs, komentējot baptistu bīskapa Pētera Sproģa lēmumu tomēr neiesaistīties politikā un nekļūt par partijas “Saskaņa” vēlēšanu lokomotīvi. Ījabam radies priekšstats, ka mācītājs Sproģis pirms kļūšanas par Saskaņas kandidātu uz prezidenta amatu nebija pilnībā novērtējis politikas ēnas puses. Tikmēr Saskaņas kandidāts uz premjera amatu Vjačeslavs Domrovskis norāda, ka negācijas trāpījušas Sproģa ģimenei. "Situācija, kas man ir zināma ir, ka Pēteris un galvenokārt viņa ģimene ir saskārušies ar milzīgu naida izpausmi, iespējams, organizētu," uzskata Dombrovskis.
 
To, ka pret viņiem sākušās “melnās” kampaņas, gan neapgalvo tikai Saskaņa. Arī premjers Māris Kučiskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nesen nāca klajā ar atklāsmēm par organizētu “melno kampaņu” pret valdības darbu. “Šis vēlēšanu gads acīmredzot iezīmēsies ar šādiem daudziem jauniem paņēmieniem, ar jaunu pieeju. Es baidos, ka tik "melns" nebūs vēl bijis vēsturē,” sacīja Kučinskis.
 
Vienlaikus sākusies arī tā dēvēto kompromatu meklēšana. Ar regulāriem paziņojumiem par aizvien jaunu dokumentu publiskošanu, kas atmaskojot visaptverošu korupciju politiskajā vidē, nāk klajā partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Tikmēr Jaunās Konservatīvās partijas līderis nāca klajā ar apsūdzībām Nacionālās apvienības līderiem par naudas pieņemšanu no maksātnespējas administratoriem.
 
Tieši pašlaik ir vairāki faktori, kas veicina "kompromatu" karus un "melnās” kampaņas. Šeit jāpiemin arī pieaugošā interneta sociālo tīklu ietekme, kā arī daļas krievvalodīgo intereses pārstāvošo politiķu radikalizācija pēc mazākumtautību skolu reformas, kas palielināja latviešu valodā mācāmā satura īpatsvaru. Tāpat uz iekļūšanu Saeimā pretendē ļoti daudzas sīkpartijas, kam ir svarīgi būt skaļām, lai sev pievērstu uzmanību. Vienlaikus politikas sponsoru vidē saasinājusies maksātnespējas administratoru rēķinu kārtošana un cīņa par savu pīrāga daļu no naudīgās ABLV Bank likvidācijas. Visam vēl nāk klāt neseno kampaņu pieredze vairākās citās Eiropas valstīs un ASV, kas pierādīja, ka vēlēšanās daudz var sasniegt tieši ar agresīvu un "melnu” kampaņu.