Ierēdnis norādīja, ka patlaban Latvijas darba tirgus saskaras ar daudzām būtiskām problēmām, piemēram, augstu bezdarbu jauniešu vidu, emigrāciju, darba tirgus disproporciju un citiem.
EM prognozes liecina, ka, turpinoties ekonomiskajai izaugsmei, daļa no problēmām mazināsies, piemēram, 2017.gadā bezdarba apjoms varētu samazināties līdz 8%. Tajā pašā laikā vairākas problēmas kļūst nopietnākas. "Tās pašas no sevis neizzudīs, un būs nepieciešams koriģēt īstenoto valsts politiku," teica EM eksperts.
Kā būtiskākās darba tirgus problēmas Barānovs norādīja emigrāciju un sabiedrības novecošanos. EM prognozes liecina, ka 2030.gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs par 7,3% jeb 150 000 mazāks nekā 2012.gadā. Savukārt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits varētu sarukt par 11%.
Tāpat, pēc EM eksperta teiktā, problēma ir darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība.
"Patlaban liels skaits augstskolu absolventu, kas beiguši sociālo zinātņu programmas, strādā mazāk kvalificētos darbos, nekā viņiem atļauj iegūtā izglītība. Saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, nākotnē sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu piedāvājums būs ap 130 000, kas ir par aptuveni 7000 vairāk, nekā pieprasa darba tirgus. 2020.gadā pārpalikums varētu būt divreiz lielāks," uzskata Barānovs.
Turpretī inženierzinātņu jomā, pastāvot pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, varētu veidoties darbaspēka deficīts - 2020.gadā varētu pietrūkt aptuveni 20 000 inženierzinātnes jomas speciālistu.
Barānovs piebilda, ka ir grūti palielināt studējošo skaitu dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamata un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem priekšmetiem.
Jau ziņots, ka SIA "Projektu un kvalitātes vadība" pēc EM pasūtījuma veikusi trīs pētījumus par darba tirgu Latvijā - par nākotnē pieprasītākām prasmēm Latvijā, par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā un par darbaspēka profesionālo mobilitāti.
Pētījumā "Nākotnē stratēģiski pieprasītākās prasmes Latvijā" secināts, ka Latvijas darba tirgū ir liels nodarbināto īpatsvars ar vispārējo izglītību, kas samazina darbaspēka produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ir kavējošs faktors nozaru un tautsaimniecības attīstībai kopumā.
Pētījumā "Iedzīvotāju novecošanas ietekme uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā" secināts, ka patlaban prasmju piedāvājums Latvijā pēc izglītības ir sadalīts vienmērīgi - aptuveni 30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir augstākā izglītība, 35% - arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība, bet 24% - vispārējā vidējā izglītība.
Pētījuma autori prognozē, ka līdz 2030.gadam pieaugs iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību un samazināsies iedzīvotāju īpatsvars ar vispārējo vidējo un pamatizglītību, kā arī pieaugs mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju skaits.
Savukārt pētījumā "Darbaspēka profesionālā mobilitāte" secināts, ka laika periodā no 2002.gada līdz 2010.gadam trīs vismobilākās profesijas Latvijā bija veikala pārdevēji un preču demonstrētāji, celtnieki, finanšu un tirdzniecības speciālisti. Šajā periodā profesionālai mobilitātei gada laikā vidēji bija pakļauti 5,8% nodarbināto personu jeb 59 577 cilvēki.