Februāra pirmo desmit diennakšu vidējā gaisa temperatūra valstī noslīdēja līdz +1,5 grādiem - zemākajam rādītājam kopš novembra, kad mēneša trešajā dekādē gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0,0 grādiem.
Decembrī un janvārī vidējā gaisa temperatūra visās dekādēs bija virs +2 grādiem. Kopš 1.decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +2,7 grādi; iepriekšējā siltākā ziema piedzīvota tālajā 1924.-1925.gadā, kad decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra sasniedza +1,0 grādu.
LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra februāra sākumā bija -9,6 grādi 5.datumā Daugavpilī, savukārt atbilstoši Latvijas Valsts ceļi datiem 5.februāra rītā Amatas novadā sals pastiprinājās līdz -11,4 grādiem.
Augstākā gaisa temperatūra bija +8,8 grādi 9.februārī Pāvilostā. Mēneša pirmajā dekādē valstī kopumā pārspēti 37 siltuma rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra pirmajā dekādē bija 24 milimetri jeb 173% no dekādes normas. Visvairāk nokrišņu - 38 milimetri - bija Siguldā, savukārt vismazāk lija un sniga Daugavpilī, kur reģistrēti 11 milimetri nokrišņu.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 83% - no 78% Rīgā līdz 86% Alūksnē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos.
Stiprākās vēja brāzmas - 26 metri sekundē - novērotas 9.februāra vakarā Liepājā pie jūras.
Jau ziņots, ka pēc novērojumu vēsturē siltākās ziemas Latvijā, visticamāk, gaidāms arī silts pavasaris, prognozē sinoptiķi.
Lai gan var saglabāties liela Atlantijas ciklonu aktivitāte un bieži iespējami nokrišņi, sniega trūkums veicinās straujāku augsnes izžūšanu, palielinot sausuma, ugunsgrēku un arī salnu risku.