Kopā ar dzīvojamo ēku, kurai savulaik dots Smiltnieku vārds, uz muzeju pārceļojuši un no 1.maija apmeklētājiem būs apskatāmi arī visi senie, tās iemītnieku bieži vien līdz pat pagājušajam gadam lietotie sadzīves priekšmeti un darba rīki, kuru skaits pārsniedz divus ar pusi simtus. Māja kopš uzcelšanas nav mainījusi savu apjomu, bet pēc 1891. gada — arī plānojumu, tādēļ uzskatāma par īpaši vērtīgu senas piepilsētas ciemu apbūves liecību. Kā tāda tā ir arī raksturīgs 19. gadsimta Kurzemes pilsētu apbūves piemineklis.
Doma par Smiltnieku pārcelšanu uz Piejūras brīvdabas muzeju radusies, kad vajadzējis atbrīvot vietu Pārventas jaunās bibliotēkas celtniecībai, bet vecā ēka tai traucējusi. Vēsturniekiem novērtējot celtnes unikalitāti, māju no īpašnieces iegādājusies Ventspils pašvaldība un ar vietējo būvnieku spēkiem tā sākotnējā izskatā, restaurējot tikai savu laiku fiziski nokalpojušās detaļas, īsā laikā atkal uzstādīta muzejā publiskai apskatei. Pilsētas domei šis projekts izmaksājis vairāk, nekā 200 000 latu, to atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds, bet ieceri realizējusi Ventspils SIA Pilsbūve. Saimniece tagad pārcēlusies uz laukiem, kur viņai ir bērni un iespēja lolot puķes pašas audzētās puķes. Piejūras Brīvdabas muzeja direktors Andis Dūdiņš Dienai izteica cerību, ka bijuši saimniece neatteiks savu reizi būt par gidu mājas apskatē, jo par katru no lietām un priekšmetiem viņai savs tēlāins un emocionāls stāstījums. Māja funkcionāli atjaunota tādā pakāpē, ka viss tajā darbojas tāpat, kā apdzīvotības laikā. Atklāšanas dienā apmeklētāji par to varēja pārliecināties, nobaudot uz Smiltnieku virtuves plīts ceptās speķa šķēles,vēršacis un vārīto tēju, istabās noglāstot omulīgi iesilušās krāsnis.
Lai atvieglotu iepazīšanos ar seno, daudziem mūsdienu cilvēkiem jau svešo vidi, vienā no telpām izveidota digitālā ekspozīcija, kurā ietvertās tēmas raksturo Ventspils pilsētas un tās tuvākās apkārtnes ciemus, stāsta par Smiltnieku mājas vēsturi, iepriekšējo gadsimtu amatniecību, sadzīvi, par to, kādu dienišķo pārtiku lietojuši mūsu senči.