Šogad Dabas muzejs atzīmē 175. pastāvēšanas gadadienu, un daudziem Latvijas skolēniem muzejs asociējas tieši ar Eirāzijas bebru. Muzejpedagoģe Eleonora Zuimača stāsta, kā pirms 23 gadiem organizēja pirmās izbraukuma nodarbības Muzejs mūsu bagāžā: "Mēs braucām uz attālām lauku skolām, tām, kurām bija sarežģīti nokļūt Rīgā. Bebrs brauca līdzi. Tas bija tāds prieks bērniem – paglaudīt, redzēt tuvumā, aptaustīt asti un ieskatīties zobos. Mūs jau zināja un atpazina pēc bebra." Kopš tā laika apmeklētāji un skolēni pasākumos un nodarbībās līdz nepazīšanai "nomīļojuši" vairākus speciāli šim mērķim sagatavotus bebru izbāžņus.
Eirāzijas bebrs, nenoliedzami, ir viena no diskusijas raisošākajām Latvijas zīdītāju sugām, uzsver dabas pētnieki. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un labprāt izvairās no cilvēkiem. No otras puses, iekārtojot savu dzīves vidi, tas nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Savukārt Rīgā, lai pasargātu kanālmalas apstādījumus no bebru zobiem, nākas nodrošināt tur mītošos bebrus ar piemērotu barību.
Bebru populācija Latvijā ir stabila un tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā. Bebrs ir lielākais grauzējs Latvijā. Nirstot tas spēj aizvērt nāsis un ausis. Bebra raksturīgākā pazīme ir zobi, kas aug visu mūžu un graužot pašuzasinās. Turklāt, sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens. Bebra barība ir ūdens un piekrastes augi, ziemā – lapu koku miza un zari. Zivis bebri neēd.
Bebra gadā muzejā notiks vairāki pasākumi, pirmais – ģimenes diena Noslēpumainais gada dzīvnieks jau 25. janvārī. Uzzināt vairāk par bebru un apskatīt to dabiskā izmērā var muzeja ekspozīcijā Latvijas zīdītāji. Arī šogad muzejs aicina reģistrēt bebru vērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.
Pupuķis
ha, ha
ļuļa