Pakalne atzīmēja, ka prokuratūra iepazīsies ar otrdien saņemto iesniegumu un izvērtēs to, tomēr informāciju par iesnieguma saturu prokuratūra publiski nesniegs.
Kā ziņots, airBaltic vērsās Ģenerālprokuratūrā saistībā ar 12.septembrī izskanējušām spekulācijām par aviosabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu, informēja aviosabiedrības prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.
Fliks uzsvēra, ka airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju - akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus, ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi patlaban atsaucas publiskajā telpā. Viņš arī solīja, ka "iesniegums ģenerālprokuratūrai pēc tā sagatavošanas tiks publiskots, lai novērstu jebkādas spekulācijas un informācijas sagrozīšanas iespējas".
airBaltic valde piesaistījusi aviosabiedrībai būtiski nepieciešamo finansējumu teju desmit miljonu eiro (ap septiņiem miljoniem latu) apmērā, nodrošinot lidsabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu, jo akcionāri nespēj vienoties par kapitāla palielināšanu.
airBaltic galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
Patlaban starp airBaltic akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar airBaltic finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā. Arī valsts vērsusies tiesībaizsardzības institūcijās, lūdzot izvērtēt Flika darbības.