"Iesniegums ir saņemts un tiek izvērtēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā," norādīja prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.
Prokuratūrā bija vērsies portāla žurnālists Leonīds Jākobsons, kura pārstāvētā portāla rīcībā bija nonākusi Ušakova elektroniskā pasta sarakste. Viņš apstiprināja, ka iesniegums nodots prokuratūrā, lai tā izvērtētu, vai sarakste neliecina par Ušakova iespējamām nelikumībām.
Arī Ušakovs vērsies tiesībsargājošajās iestādēs. Ušakovs apstiprināja, ka iesniegums ar lūgumu izmeklēt gadījumu par elektroniskā pasta noplūdi ir nosūtīts uz Valsts policiju.
Ušakovs ir pārliecināts, ka viņa elektroniskais pasts ir uzlauzts, tāpat, pēc viņa teiktā, daļa no publiskotajām vēstulēm ir viltojumi. Valsts policijā aģentūrai BNS vēl nevarēja pateikt, vai Ušakova iesniegums ir saņemts.
Satversmes aizsardzības birojā teica, ka spēkā esošie likumi nosaka privātpersonu korespondences, tostarp elektroniskā pasta sarakstes, neaizskaramību.
"Apstākļu pārbaude par Nila Ušakova elektroniskā pasta sarakstes nonākšanu publiskajā telpā ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence," norādīja biroja preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa.
Portāls pietiek.com iepriekš vēstīja, ka atsevišķiem medijiem pilnā apmērā vai pa daļām ir noplūdināta Ušakova elektroniskā pasta sarakste – vairāki tūkstoši vēstuļu.
Par Ušakova elektroniskā pasta sarakstes kopiju nonākšanu portāla rīcībā nesen paziņoja interneta portāls kompromat.lv.
Sarakste rāda, ka par spiegošanu aizdomās turētajam Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009.gada pavasarī bija spiests pamest Latviju, iespējams, Ušakovs sūtījis diezgan nepārprotama satura vēstījumus, kas varētu liecināt arī par Krievijas vēstniecības finansējuma saņemšanu.
2008. gada decembrī Ušakovs pa elektronisko pastu [email protected] ar norādi Dlja A.Hapilova nosūtījis vairākus dokumentus, kuru vidū bijis arī dokuments ar nosaukumu smeta_konf_mol.doc (jaunatnes konferences tāme), vēstīja portāls pietiek.com.
No savas Saeimas elektroniskā pasta adreses Ušakovs tā paša 2008.gada novembrī ar līdzīgu norādi nosūtījis trīs dokumentus – conference.doc, conference smeta.doc un conference otchet.doc (konferences tāme un konferences pārskats). Divi dokumenti ir konferenču tāmes par attiecīgi 15,7 un 16,3 tūkstošiem eiro, savukārt Ušakova Hapilovam nosūtītajā failā ar nosaukumu org_Moskow[1] plaši aprakstīts šīs organizācijas veikums, informēja pietiek.com.
Šo dokumentu kopējais saturs liek domāt, ka Ušakovs ir mēģinājis saņemt no Krievijas vēstniecības finansējumu dažādiem ar jaunatnes organizācijas Nam po puti pasākumiem, norādīja portāls pietiek.com.
Portāls, atsaucoties uz Lursoft datubāzes datiem, vēstīja, ka Ušakovs kopš šīs organizācijas ar latvisko nosaukumu Mums pa ceļam dibināšanas 2007.gadā ir tās valdes loceklis. Oficiāli biedrība 2009.gadā ziedojumos saņēmusi tikai 135 latus.
Ušakovs pagājušajā nedēļā izvairīgi atbildēja uz jautājumiem saistībā ar medijos noplūdināto e-pasta saraksti. Ušakovs pagājušajā nedēļā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, kādēļ atskaitījies Krievijas vēstniecības pārstāvim, kuru 2009.gadā vainoja spiegošanā, atbildēja, ka sarakstes noplūdināšana ir likuma pārkāpums.
"Runa ir par to – ja es nemaldos, tas bija 2008. vai 2009.gads, kad tika rīkota jauniešu konference, to rīkoja viena no jaunatnes organizācijām, kuru oficiāli atbalstīja arī Krievijas vēstniecība. Tā jauniešu organizācija toreiz rīkoja aktivitātes, kuras atbalstīja arī ASV vēstniecība, un nekad nevienam nebija ar to problēmu," pastāstīja Ušakovs.
Precizējot, ka saskaņā ar saraksti viņš atskaitās no Latvijas izraidītajam vēstniecības darbiniekam Hapilovam, Ušakovs atkārtoja jau iepriekš teikto, ka jauniešu organizācija toreiz organizēja konferenci, kuru atbalstīja Krievijas vēstniecība.
TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka Hapilovs Gruzijā tiek turēts aizdomās par to, ka 2004.gadā viņš organizējis atentāta rīkošanu pret Gruzijas prezidenta amata kandidātu Mihailu Saakašvili. Par šo gadījumu Gruzijā ierosināta krimināllieta, un Hapilovs šajā valstī ir pasludināts par "persona non grata".
2009.gada marta beigās Hapilovam bija no Latvijas varas iestādēm jāsaņem pagarinājums darba atļaujai Latvijā, viņš to nesaņēma un Latviju pameta.
Toreizējais Saeimas deputāts un apvienības Saskaņas centrs valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs neuzskatīja, ka viņa tikšanās ar Latviju pametušo Krievijas diplomātu Hapilovu būtu bijusi slepena.