Gulbene ieguldīs ielās un tūrismā

Gulbene

• Iedzīvotāju skaits pilsētā: 9347
• Rajonā: 27 000
• 13 pagasti: Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu, Tirzas
• Attālums no Rīgas: 180 km
• Kultūrvēsturiskie objekti:
• Vecgulbenes muižas apbūve
• Šaursliežu dzelzceļš Gulbene —Alūksne
• Gulbenes dzelzceļa stacija, būvēta 1926.g. kā lielākā un modernākā dzelzceļa stacija Latvijas provincē.
• Vecā dzelzceļa stacija, būvēta 1903.g.

Avots: Gulbenes dome

Jaunas darbavietas pie mums nav jāveido, Gulbenē jau tāpat trūkst darbaroku, — kategoriski un nedaudz šokējoši apgalvo Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (TP), pēc mirkļa piebilstot: "Ja mēs nedomāsim par savu infrastruktūru, zaudēsim arī tos jauniešus, kuri vēl nav aizbraukuši uz Rīgu vai ārzemēm. Kurš gan gribēs palikt nesakārtotā pilsētā?"

Gulbene ir viena no septiņpadsmit Latvijas pilsētām, kas 2007.—2013.g. varēs savā starpā sadalīt 263 miljonus eiro (203,11 miljonus latu), Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kas paredzēts pilsētvides attīstībai. Gan pilsētas domes priekšsēdētājs, gan uz ielas sastaptie gulbenieši domā, ka šī nauda jāizmanto pilsētas infrastruktūras, vispirms jau ielu sakārtošanai. Taču, kā Dienai uzsver Finanšu ministrijas ES fondu departamenta un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale, ES nauda jāizmanto projektiem, kam būtu ietekme nevis vienas pilsētas dzīvē, bet gan visam reģionam kopumā. "Protams, šie līdzekļi domāti pilsētvides sakārtošanai, tomēr lielāka nozīme būs, ja nauda tiks ieguldīta, piemēram, autoostas rekonstrukcijā, nekā vienas nelielas ielas noasfaltēšanā," saka L.Kokale.

Pierādīs svarīgumu

Kā izsakās N.Stepanovs, pagaidām vēl nav zināms, cik tieši no kopējā ES finansējuma tiks atvēlēts Gulbenei, iespējams, ap 8—9 miljoniem eiro. Viņš skaidro, ka līdzekļu izmantošanas projektā netiks iekļautas tās pozīcijas, kur jau novirzīta ES nauda no citām programmām, piemēram, tranzīta ielu remonts, sociālā bloka uzlabošana un sociālās mājas sakārtošana. Aptuveni 20% paredzēts atvēlēt nelieliem infrastruktūras projektiem, tajā skaitā dzirnavu dīķa tīrīšanai, parku un skvēru sakārtošanai, bet 70—80% —ieguldīt ielu remontiem, jo Gulbene savulaik esot uzbūvēta purvā, tādā kā bedrē, kam sekas redzamas vēl šodien, it sevišķi slapjos rudeņos un pavasaros. "Tas iekļaujas mūsu pilsētas attīstības programmā, tāpēc mēs pierādīsim ministrijai, ka tieši šai jomai mums līdzekļi ir visvairāk vajadzīgi," saka N.Stepanovs.

"Gulbene pēdējos piecos gados ir strauji attīstījusies, par to liecina kaut vai tas, cik aktīvi šeit tiek atvērtas dažādu mācību iestāžu, uzņēmumu un banku filiāles. Gulbenē atrodas vairākas valsts reģionālās iestādes, tāpēc pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai gulbenieši, bet arī Balvu, Alūksnes un citu tuvāko rajonu iedzīvotāji, līdz ar to pilsētas ielu sakārtošana pozitīvi ietekmēs reģiona attīstību," Dienai uzsver Vidzemes attīstības aģentūras direktore Jolanta Vjakse.

Vidzemes vārti

N.Stepanovs, kas kopš pagājušā gada beigām ieņem arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja posteni, pārliecināts, ka ES finansējums piecām Vidzemes pilsētām, tajā skaitā Gulbenei, dos stimulu visa reģiona attīstībai. Piemēram, Gulbene atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, Vidzemes ziemeļaustrumos, kur krustojas vairāki autoceļi uz Madonu, Smilteni un Alūksni. Netālu no šejienes atrodas Latvijas—Krievijas robeža, savukārt ar blakus esošo Latgales reģionu gulbeniešiem ir vairāki savstarpēji izdevīgi projekti, tajā skaitā ES līdzekļu izmantošana autoceļa Gulbene—Rēzekne melnā seguma atjaunošanai.

Lielas cerības gulbenieši

saista arī ar tūrisma attīstību. Viens no pilsētas atpazīstamības zīmoliem ir Gulbenes—Alūksnes mazbānītis, kas ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijā. Gulbenes dzelzceļa mezgls ir arī vienīgā vieta, kur tiek remontētas mazās tvaika lokomotīves. Kopš apturēta vilcienu satiksme posmā Gulbene—Ieriķi milzīgā stacijas ēka, kas pati lielākā dzelzceļa stacija Vidzemē, stāv pustukša — gulbenieši cer to pārņemt savā īpašumā un izveidot te tūrisma infrastruktūru.

Šinī jomā pašvaldībai jau ir laba sadarbība ar privāto uzņēmēju no Valmieras, kas izveidojis SIA Gulbenes baltā pils un fondu Gulbenes vēsturiskā centra atjaunošana, lai atjaunotu vēsturisko Vecgulbenes muižas kompleksu, apgūstot ap diviem miljoniem latu Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļu. Šā gada beigās muižas zirgu manēžā un siernīcā tiks atvērta moderna viesnīca, restorāns un konferenču zāle, perspektīvā tiks sākta arī pašas pils, vēsturisko ainavu parku un Eiropā garākā koka gājēju tilta rekonstrukcija. Šis projekts marta sākumā tika prezentēts starptautiskajā tūrisma izstādē Berlīnē. Kā atzīst SIA projektu vadītājs, pilsētas domes deputāts Jānis Ločmans (JL), ja Gulbene saņems ES finansējumu pilsētvides attīstībai, tas dos pozitīvu impulsu arī novada tūrisma biznesam, jo tūristi, kas grib aplūkot muižas kompleksu, nereti sūdzas par sliktajām ielām Gulbenē.

Apvienosies pirmie

Gulbenes rajons ir pirmais, kas jau līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām nolēmis izveidot vienu lielu novadu visa rajona robežās. Kā uzskata N.Stepanovs, pieņemt šādu lēmumu mudinājis gan valdības solījums piešķirt naudu pagastu infrastruktūras attīstībai, gan arī tas, ka Gulbene ir vienīgā pilsēta rajonā, turklāt cieši saistīta ar laukiem.

"Pirmajā uzmetienā var teikt tā: Gulbenei tie lauki nav vajadzīgi, tāpat kā lauku pagasti saka, viņiem pilsēta nav vajadzīga. Ja tā mierīgi apsēdīsies un padomāsi, ko tāda provinciāla pilsēta kā Gulbene apkalpo? Tikai laukus! Rajons nav liels, 20 — 30 km līdz vienīgajai pilsētai, Gulbenei, nav nekāds attālums. Ar vēsu prātu, izmantojot, ka valdība atbalsta lielu novadu veidošanu, mēs šo lēmumu pieņēmām, bet tas jau nenozīmē, ka visiem rajoniem jāseko mūsu piemēram." Gulbenes rajonā ir izstrādāta programma, saskaņā ar kuru pagastu infrastruktūras sakārtošanai trīs līdz četru gadu laikā būtu vajadzīgi 55 miljoni latu.