Iekšlietu ministrijas pozīcija gan ir, ka Latvija tam nav gatava, piektdien vēsta laikraksts Diena. Septiņsimt organizāciju tīkla EHRN pārstāve Daša Matjušina stāsta, ka darbu tīkls sācis ar nodomu mazināt HIV izplatību narkotiku lietotāju vidū, nodrošinot tos ar tīrām šļircēm, pieeju veselības pārbaudēm un metadonu ārstēšanai. Ar laiku organizācijas biedri sapratuši, ka, "tu vari narkotiku lietotājiem piedāvāt tīras šļirces, bet, ja narkotiku lietošana ir kriminalizēta, lietotāji baidās no policijas un līdz ar to negrib lūgt palīdzību sociālajiem dienestiem". Rezultātā viņi turpina dalīties ar netīrām šļircēm. Izdarīts secinājums - lai HIV saslimstības mazināšanas pasākumi būtu efektīvi, nepieciešamas arī strukturālas pārmaiņas valsts politikā. Turklāt "sodi nepalīdz pārtraukt narkotiku atkarību. Arī laiks cietumā ne", Matjušina uzskata.Šāds modelis jau 15 gadus pastāv Portugālē. Nav aizliegts lietot un uzglabāt 10 dienu devu narkotikām no marihuānas līdz heroīnam. Cilvēki, kurus aiztur ar šādu devu, stājas jurista, psihologa un sociālā darbinieka priekšā. Tad speciālisti lemj, kāds ārstniecības veids cilvēkam piemērojams. Ja pats lietotājs no ārstēšanās atsakās, tad komisija var vienoties par sodu, stāsta Matjušina. Eiropas Narkotiku un narkotiku atkarību monitoringa centra dati apstiprina, ka valstī mazinājusies HIV infekcijas izplatība un nāves gadījumu skaits no narkotiku pārdozēšanas, arī narkotiku lietotāju skaits kopumā krītas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 14.oktobra, numurā!