Ietērpj visu Latgali

Apģērbti gandrīz visi pašdarbnieki Daugavpils pilsētā un rajonā, liela daļa Krāslavas rajona pašdarbnieku un citi Latgales reģiona dziedātāji, dejotāji un folkloristi. Dziesmu un deju svētku laikā notikušajā tautas tērpu skatē Augšzemē darinātie Subates un Krustpils tautas tērpi ieguva godalgas. Aušanas ceha vadītāja Antoņina Vadziša stāsta, ka meistari strādā tikai pēc kolektīvu pasūtījuma. Paretam gadās individuālie pasūtījumi. Šeit izgatavo visu, kas pieder tautas tērpam, izņemot rotas un apavus. Aušanas cehs Ilūkstē darbojas jau no sešdesmitajiem gadiem, un Antoņina Vadziša, te strādājot, šī procesa attīstībai seko jau trīsdesmit gadu. Padomju laikos, redzot, ka šai produkcijai ir noiets, cehu paplašināja, izgatavoja jaunas stelles, piesaistīja audējas. Produkciju sūtīja arī uz Krieviju. Taču deviņdesmito gadu sākumā, kad daudzas iestādes apvienoja, ražotnes likvidēja un tirgu piepludināja ar ievesto produkciju, Ilūkstē tapušajai precei vairs nebija noieta. "Arī mums uzņēmumā bija krīze, un pastāvēja doma to slēgt. Taču negribējās pieļaut, ka stelles izvazās, ēkai izsitīs logus un viss izputēs. Turējāmies, kā varējām. Tagad pamazām viss atdzimst. Rodas pieprasījums mūsu produkcijai. Šobrīd saņemam pasūtījumus no skolēnu kolektīviem, kas gatavojas saviem Dziesmu un deju svētkiem," stāsta Antoņina Vadziša. Ņemot vērā to, ka tērpu izgatavošana te maksā lētāk nekā Rīgā, bet darba kvalitāte nav sliktāka, pēdējos gados izpildīti arī Rīgas reģiona kolektīvu pasūtījumi. Šobrīd pēc Līvānu kultūras centra pasūtījuma top Abrenes novada tērpi. "Tie ir visai sarežģīti, un reizēm pārņem dusmas — nu kur tām meitām bija pacietība saknibināt tik sarežģītu audumu un mežģīnes! Bet tērpiem jābūt precīziem, tāpēc strādājam ļoti rūpīgi.