Izdevniecības Dienas mediji atklātā vēstule

Reaģējot uz Covid-19 vīrusa izplatību un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, mediji Latvijā dara visu, lai atbalstītu valdību vīrusa izplatības ierobežošanā. Diemžēl Covid-19 izplatība īsā laikā ir devusi nopietnu triecienu Latvijas reklāmas nozarei, kas ir cieši saistīta ar mediju jomu, un dramatiski samazinājusi mediju ieņēmumus no to galvenā ienākumu avota – reklāmas. Drukāto mediju ienākumus veido četri galvenie ieņēmumu avoti:

• ieņēmumi no reklāmas;
• ieņēmumi no mazumtirdzniecības;
• ieņēmumi no abonēšanas;
• mediju atbalsta instrumenti.

Ieņēmumi no reklāmas ir būtiskākais un visātrāk prognozējamais ieņēmumu avots. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas reklāmas pasūtījumu un līdz ar to arī ieņēmumu apjoms no reklāmas ir samazinājies par 70%, un tas turpina samazināties. Uz minēto samazinājumu norāda arī Latvijas Reklāmas asociācijas, Preses Izdevēju asociācijas un Raidorganizāciju asociācijas kopīgi izplatītā vēstule.

Mediju ietekmi no mazumtirdzniecības ieņēmumu svārstības prognozēt ir grūtāk, jo dati par mazumtirdzniecības apjomiem no mazumtirdzniecības tīkliem tiek saņemti ar krietnu laika nobīdi, bet jau šobrīd ir zināms, ka mazumtirdzniecības vietās apmeklētāju skaits ir samazinājies, līdz ar to var pavisam droši prognozēt ieņēmumu kritumu, tas varētu būt 20% - 30% apmērā no šī ieņēmumu avota.

Par ieņēmumu kritumu ietekmi, kas veidosies no preses izdevumu abonēšanas, šobrīd vēl ļoti grūti spriest, bet apzinot abonementus, kuri pārtraukuši preses izdevumu abonēšanu pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, no ekonomiski aktīvajiem abonentiem kā biežāk minētais iemesls ir abonementa pārtraukšanai saistībā ar personīgo ienākumu zaudēšanu Covid-19 izplatības dēļ. Savukārt vecāka gadu gājuma abonementi biežāk kā iemeslu abonementa pārtraukšanai min bailes saslimt ar vīrusu, kas varētu tikt pārnests ar pasta sūtījumiem. Neskaitot dabisko abonēšanas ieņēmumu kritumu, paredzams, ka Covid19 radītās krīzes ietekmē ieņēmumi no abonēšanas varētu samazināsies 15 % -20% robežās.

Mediju sistēma ir ļoti trausla un neatjaunojama, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt visu mediju kanālu funkcionēšanu, sākot no redakciju darbības līdz laikrakstu piegādēm un apraides nodrošināšanai.

Pašreiz piemērotie valdības atbalsti ir grūti piemērojami drukāto mediju darbības nozarē, kā piemēru minot dīkstāvi, jo medijs šai kritiskajā laika turpina savu darbu, un nevar pieļaut jebkādu procesu apturēšanu, tai skaitā darbinieku skaita samazināšanu un līgumu laušanu ar pašnodarbinātajiem autoriem. Arī nodokļu "brīvdienu" piemērošanas iespēja ir stipri ierobežota, jo daudzi mediji jau šobrīd izmanto šo iespēju, bet tas pielietojums ir maznozīmīgs, ja nav iespēja stabilizēt naudas plūsmu. Arī valsts garantētie banku kredīti naudas plūsmas uzlabošanai nav īsti piemērojami drukāto mediju darbības stabilizēšanai, jo šāda veida atbalsts ir iespējams nozarē, kura ir saskatāmi stabili peļņas rādītāji, kas ilgstoši nav novēroti mediju nozarē, tai skaitā arī sabiedrisko mediju darbībā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ja sabiedrībai un valstij ir nepieciešama daudzpusīga un kvalitatīva informatīvā telpa, visātrākais un vienkāršākais veids ir valstij subsidēt pasta piegādes izdevumus pilna apmērā vai arī veidot cita veida tiešas subsīdijas, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgu mediju darbu.