Ja būs lemts, tad noņems
Latvijas piekrastes pašvaldību apvienības vadītāju, Tukuma rajona padomes un Tukuma rajona Lapmežciema novada domes priekšsēdētāju Edmundu Pētersonu (ZZS) intervē Dienas sabiedrības un pētniecības nodaļas vadītājs Guntis Bojārs un žurnālists Aleksandrs Vorobjovs.
Edmunda Pētersona vadībā 35 pašvaldības, kas nav apmierinātas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) virzītās novadu reformas kartes galīgo versiju, gatavo prasību Satversmes tiesai, lai to apstrīdētu. Lapmežciema novads ir arī viens no tiem, kam vēl aizvien nav teritoriju plānojuma, kuram bija jābūt gatavam līdz šā gada sākumam. Lapmežciems ir to pašvaldību skaitā, no kurām ministrs Edgars Zalāns (TP) pieprasījis paskaidrojumus.
Kas jums nepatīk novadu reformā?
Pēc būtības es neesmu pret novadu reformu, es tajā piedalos. Līdz 2007.gada 31.decembrim likums atļāva pašvaldību reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu. Tanī brīdī Lapmežciema pagasts ministrijā iesniedza visus dokumentus, kas bija vajadzīgi, lai pēc šī principa izveidotu Lapmežciema novadu. Turpinājām strādāt, līdz, neko nepaskaidrojot, tika izveidota jauna novadu karte, kurā Lapmežciemu iezīmēja jau citā novadā — Engures [kopā ar Engures un Smārdes pagastu — red.].
Vēlāk ministrijā apspriedām likuma astoņus kritērijus, pēc kuriem izvērtē, vai novads ir vai nav spējīgs pastāvēt. Septiņi kritēriji atbilda, bet slidens kritērijs — apkārtējo pašvaldību vēlme apvienoties — ne, bet es nevaru lemt, kā tām rīkoties. Uzskatu, ka šis kritērijs ir vismaznozīmīgākais no visiem.
Lapmežciema novads tātad var dzīvot patstāvīgi?
Pat vairāk — mēs maksājam finanšu izlīdzināšanas fondā nepilnus 40 tūkstošus latu. Tas ir daudz vai maz? Attiecībā pret 2500 iedzīvotājiem uzskatu, ka tā ir normāla iemaksa. Starp lauku pašvaldībām pēc attīstības indeksa Lapmežciema novads ir desmitais. Neredzu arī kādus šķēršļus turpmākai attīstībai. Tāpēc radās interese, vai ir vēl kādas pašvaldības, kuras vēlas palikt patstāvīgas. Pašreiz gatavojam pieteikumu Satversmes tiesā (ST) Līdz maija beigām vai jūnija sākumam šis dokuments varētu parādīties dienasgaismā, tad arī iesniegsim to ST.
Kāda ir prasības būtība?
Satversmes 1.pants nosaka to, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts. Šinī gadījumā tiek ignorēts brīvprātības princips. Vairākās pašvaldībās, arī manā, ir veiktas divas iedzīvotāju aptaujas.
Šeit nav noteicošais platība vai iedzīvotāju skaits, bet pašvaldības potenciāls. Eiropas Savienībā jau arī ir virkne ļoti mazu valstiņu, kuras labi ar lietām tiek galā. Protams, ar 500 iedzīvotājiem pašvaldību uzturēt ir grūti. Taču rodas jautājums — vai, apvienojot trīs mazturīgas pašvaldības, iegūs vienu lielu, turīgu? Pievienojot pilsētām apkārtējās mazturīgās pašvaldības, reforma pasliktinās pilsētas iedzīvotāju labklājības līmeni.
Tad jūs vispār neatbalstāt piespiedu mehānismu?
Tikai Saeima ar likumu ir tiesīga grozīt administratīvi teritoriālās robežas, nevis valdība. Ja grib reformu realizēt piespiedu kārtā, tad tas jādara ar likumu, kurā viss ir konkrēti skaidrots.
Ja Lapmežciems būtu novada centrs, jūs būtu ar mieru Engures un Smārdes pagasta pievienošanai?
Nedomāju, ka noteicošais ir tas, kur atrastos centrs. Svarīgākais it tas, ka visas trīs pašvaldības ir diezgan spēcīgas, lai pastāvētu kā atsevišķi novadi. Runājot par to, kā varētu izvēlēties centru. Ja Engurei un Lapmežciemam vairāk vai mazāk būtu kāda tiešā autobusu satiksme, tad, lai nokļūtu uz Smārdes pagastu, jābrauc caur citu novadu, turklāt ar pārsēšanos. Reformā ir paredzēts — no jebkuras novada apdzīvotas vietas var pa tiešo nokļūt novada centrā, un šajā gadījumā nav būtiski, vai tas būtu Lapmežciems vai Engure. Šis jautājums nav sakārtots.
Ja taisa reformu, tad ar visiem aprēķiniem. Piemēram, Engures pagasta Raudas pansionāta uzturēšanai vajag vismaz pusotru miljonu latu gadā. Tagad valsts no tiem sedz 700 tūkstošus latu, taču jau 2010.gadā parādās 160 tūkstoši. Salīdzinājumam — Lapmežciema novada budžets kopā ar visiem kredītiem nedaudz pārsniedz 1,1 miljonu latu. Iznāk, ka par vienas pašvaldības naudu jāuztur pansionāts.
Jūs neapmierina RAPLM skaidrojums, ka šo iztrūkumu segs no izlīdzināšanas fonda?
Nav taču uzrakstīts. Ministrija pasaka — apvienojieties, un tad mēs domāsim. Tam jābūt precīzi atrunātam likumos.
Kad beidzot novadam būs teritoriju plānojums, un cik ilgi konfliktēsiet ar Ķemeru nacionālo parku (ĶNP)?
Šis konflikts ir vairāk vai mazāk atrisināts. 14.maijā mūsu plānotāji tikās ar ĶNP, Vides ministrijas (VidM) pārstāvjiem. Pirms gada mums bija sarunas ar ĶNP, panākto vienošanos uzlikām uz papīra kā plānojuma 1.redakciju, bet parks to "izšūpoja". Lai tas nenotiktu atkal, pirms nedēļas izrunāto vienojāmies uzlikt uz kartes, saskaņot un laist 2.redakcijā. Tagad mums ir tuvu simt procentiem iespējas apstiprināt teritoriju plānojumu. Zemes reformas gaitā īpašniekiem atgrieza zemes. Jau vēlāk, 1997.gada jūlijā, dibināja ĶNP. Viena daļa paguva savas zemes ierakstīt zemes grāmatā, līdz ar to nav nekāda pamata viņam uzlikt apgrūtinājumus, kurus parks uzlika, nevienojoties ar īpašnieku. Ārzemēs šim jautājumam ir pavisam cita pieeja — lai uzliktu apgrūtinājumus, ir garš sarunu process, vienošanās par atvieglojumiem un kompensācijām. Piekāpjoties vienai pusei, rodas problēmas ar otru pusi. Sarunas bijušas vairākkārt. Pārmest, ka mums ir bezdarbība, nav korekti. Kāda bezdarbība, ja pērn ĶNP ik pa trim mēnešiem plānojumam virsū lika mikroliegumus?
Cik procentu no Lapmežciema novada teritorijas veido konflikta zona ar ĶNP?
Ierobežota saimnieciskā darbība vietās ar vēlmi attīstīties veido 20% pašvaldības teritorijas, 80% ir liegumi. Pietiekami liela teritorija ir atdota vides interesēm. Strīds ar parku ir aptuveni par 5% Šajā gadījumā runa ir tikai par privātīpašnieku zemēm, kas pārsvarā atrodas ainavu aizsardzības zonā. Par liegumiem un rezervātiem mēs vairs nerunājam. [Aprīļa sākumā Lapmežciema novada domei bija jāsagatavo paskaidrojumi RAPLM par tās atklātām 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos, un joprojām neizstrādāto teritorijas plānojumu.]
Kāds rezultāts bija paskaidrojumu rakstīšanai, un vai saistībā ar zemes sadalīšanu un būvniecībām nebaidāties, ka ministrija var rosināt jūsu atlaišanu?
Par rezultātiem man nekas nav zināms, bet atbildējuši mēs esam. Agrāk bija likumā noteikts, ka īpašumu, kas sastāv no vairākiem zemesgabaliem, ieraksta zemes grāmatā zem viena nosaukuma. Tagad likums ir mainījies. Var pārdot, dāvināt, nodot mantojumā — vienu zemesgabalu no īpašuma jāatdala un piešķir jaunu nosaukumu, bet tā nav nekāda dalīšana. Par it kā nelikumīgo būvniecību paskaidrojām, ka vienai daļai, kas vēlējušies to sākt, ir tikai būvniecības iecere, kas nav pavirzījusies ne soli uz priekšu.
Ja būs lemts noņemt, tad arī noņems, neatkarīgi no paskaidrojumiem. Ne man vērtēt un ne man ministra vietā parakstīt kādam spriedumu. Uzskatu, ka jābūt kaut vai kādam pamatam, lai atlaistu pašvaldību vai tās vadītāju.
Kā Lapmežciema novadā ir ar kāpu izbraukātājiem? Ir vai nav?
Kur viņu nav? (smejas) Viņi visur ir. Pirms trim gadiem pēc manas iniciatīvas tika izveidota piekrastes pašvaldību apvienība. Tai bija vairāki mērķi: plānošana, Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistīšana Latvijas piekrastei.
Viena no problēmām, ko šādā veidā izdevies atrisināt, ir līmējamie protokoli — paziņojumi, kurus bez vadītāja klātbūtnes var lietot pašvaldības deleģēts pārstāvis par kāpu izbraukātājiem, tāpat kā par apstāšanos "zem zīmes".
Kāpēc puse no 24 piekrastes pašvaldībām šo jauninājumu neliek lietā?
No likuma viedokļa šķēršļu nav. Par to ir vairākkārt runāts piekrastes pašvaldību apvienības sēdēs. Šinī gadījumā mani kolēģi varbūt nevis nevēlas, bet kūtri iesaistās kāpu kontroles procesā. Tā ir konkrētu pašvaldību neizdarība. Katrai piekrastes pašvaldībai jābūt ieinteresētai saglabāt kāpas, jo pēc tam jau paliek tikai atkritumi, viss izbraukāts. Arī tas, ka no šiem protokoliem pašvaldību budžetā ienāk nauda.
Cik gatavas ir piekrastes pašvaldības atpūtnieku uzņemšanai? Vai ir zīmes un stāvvietas?
Šajā gadā tiks nodrošināts, lai, iebraucot katrā piekrastes pašvaldībā, ceļa malā atrastos shematisks plakāts ar aizliegtā un atļautā uzskaitījumu, kā arī uz kāpām vedošu ceļu malās būtu mazākas norādes ar aizliegumiem.
Infrastruktūra ir atkarīga no teritorijas plānojuma. Par to arī runāts ar ĶNP, bet parks ir pret to, lai parkam piederošā septiņu kilometru garā piekrastes meža posmā no Ragaciema līdz Klapkalnciemam ierīkotu stāvvietas, jo tur ir dabas lieguma zona. Tur vasarā drausmas, kas notiek — mašīnas ir divās trijās rindās, un tad pa ceļu netiec cauri. VidM ieteica plānojumā paredzēt vietu stāvvietām un izpēti, ietekmes uz vidi novērtējumu veikt vēlāk.
Sods par iebraukšanu kāpās ir līdz 50 latiem, taču Lapmežciema kārtībnieks praktizē piecu latu sodus.
Kad būs iekārtota visa infrastruktūra, tad būs maksimālais. Visvieglāk ir aizliegt, bet es arī vēlos aizbraukt uz Latgali pie kāda ezera. Ja man tur nav iespējas atpūsties, vai par to pienākas maksimālais sods? Tajā pašā laikā — ja iebraucu krūmos, bet turpat blakus ir stāvvieta, tad pārkāpumu esmu izdarījis apzināti. Tad attaisnojuma nav.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.