Ja grib strādāt laukos, izvēles praktiski nav

Viņa piekrīt reiz dzirdētam teicienam, ka mediķi ir slikti biznesmeņi, jo nemāk paprasīt tik, cik pakalpojums patiešām maksā. "Jā, nemākam un no tā ciešam. Un, ja vēl valsts grib mūs apdalīt, kaut kas jādara. Tomēr reizēm svarīgāk ir palīdzēt nekā paprasīt naudu," atzīst A.Šakare. Pārāk mazā valsts finansējuma dēļ ģimenes ārstu konferencē pagājušā gada nogalē izskanēja aicinājums neslēgt līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) un veidot privātprakses vai slēgt līgumus tikai uz trim mēnešiem. Aģentūra gan atteicās slēgt līgumus uz trim mēnešiem, tāpēc ārstiem jāuzņemas līgumsaistības ar valsti uz gadu vai ilgāk. Taču tas, cik ārstu būs atteikušies no sadarbības ar VOAVA un valsts finansējuma vispār, būs skaidrs tikai janvāra otrajā pusē. Šobrīd zināms, ka līgumus ar VOAVA noslēguši 75% ārstu. Anna atbalsta kolēģu cīņu par lielāku valsts atbalstu veselības aprūpei, taču atzīst, ka ģimenes ārstiem, ja viņi vēlas turpināt darbu laukos, nav izvēles. Ārsts, kuram nav līguma ar aģentūru, nevar pacientu nosūtīt uz speciālistu konsultācijām un valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, nevar izrakstīt kompensējamos medikamentus. Tomēr problēmu ir vairāk nekā iespēju, ko piedāvā līgums ar valsti. "Pagājušajā gadā jau septembrī saņēmām ziņu no Valmieras slimnīcas, lai nesūtam pacientus plānveida operācijām, jo beigusies tām paredzētā nauda. Dzirdēti pārmetumi, ka ārstiem jau tā lielas algas, ko viņi vēl grib. Man jau nevajag lielāku algu, tikai līdzekļus, lai varu saviem pacientiem nodrošināt tādus izmeklējumus, kādi viņiem nepieciešami, un tad, kad tos vajag," par situāciju satraukusies ģimenes ārste, kuras aprūpē ir ap tūkstoš pacientu Ēveles un Jērcēnu pagastā. Ārstam aizejot no laukiem, pagasts būtu liels zaudētājs, jo bieži vien tieši ģimenes ārsts ir tas, kurš pirmais pamana problēmu kādā ģimenē. Vietējais dakteris pilda arī psihoterapeita, sociālā darbinieka un policista funkcijas. "Kādu vakaru man zvana un stāsta, ka uz ceļa guļ vīrietis. Ar vīru sēžamies mašīnā un braucam skatīties. Cilvēks pamatīgi iedzēris, pakritis. Nu nebūtu man jāvāc dzērāji pa ceļmalām, bet nevaru un nedrīkstu to tā atstāt," ainiņu no sava darba uzbur Anna. Lai gan līdz Burtnieku novada, kur iekļauta Ēvele, centram un tuvākajai pilsētai — Valmierai — ir apmēram 30 kilometru, daudziem tas ir nepārvarams attālums, uzskata pagasta sociālā darbiniece Mudīte Grundzemniece. Tāpēc ir svarīgi, ka šie cilvēki primāro veselības aprūpi saņem pagastā. "Mēs jau vēl esam priviliģētā situācijā, jo tepat veic laboratoriskos izmeklējumus, pēc ģimenes ārstes uzaicinājuma pieņem dažādi speciālisti. Tajās dienās pašvaldība organizē pagasta autobusu, lai visi, kas vēlas, var atbraukt līdz doktorātam," piebilst pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Gaumane. Pašlaik Anna gaida skaidru atbildi, cik maksās ģimenes ārsta pakalpojumi. Valsts to sola paziņot janvāra otrajā pusē. "Mājas vizīte ārpus darba laika pagaidām maksā sešus latus. Taču līdz šim vēl ne no viena neesmu paņēmusi pilnu maksu, jo nav jau ko paņemt. Naudas trūkuma dēļ cilvēki vizīti pie ārsta atliks līdz brīdim, kad ilgāk gaidīt vairs nevarēs. Būs arvien vairāk ielaistu slimību un depresīvo slimnieku, jo stress veicina arī veselības problēmas," norāda ārste.