Satraucoša informācija
Pieļauto neizdarību saistībā ar saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu un nereaģēšanu uz tajā detalizēti atklātajiem satraucošajiem faktiem par stāvokli kredītiestādē un par bankas saimnieku plāniem Valsts policija tagad piesedz ar šīs informācijas ierobežotas pieejamības statusu.
Nav ziņu, vai un kādā veidā šo lēnīgumu varētu būt veicinājusi PNB bankas sadarbība ar uzņēmumu Immunitas, kuru vadīja kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, vēlākais Saeimas deputāts Juris Jurašs, kā arī ar viņa sievas Allas Jurašas advokātu biroju. Toties tagad ir precīzi zināms, uz kādām tieši norisēm un faktiem PNB bankā un ap to bija ziņojis trauksmes cēlējs – spriežot pēc informētības pakāpes, bankas augsta līmeņa darbinieks.
Ziņojumā bija norādīts uz to, ka PNB bankas akcionāru maiņa 2019. gada jūnijā, iespējams, bijusi fiktīva un notikusi pretēji normatīvo aktu prasībām, lai, iespējams, īstenotu liela apmēra noziedzīgu nodarījumu. Tāpat tika norādīts uz to, ka šī bankas akcionāru maiņa, iespējams, bijusi vērsta uz tādu normatīvu aktu pārkāpšanu, lai ar kredītiestādes līdzekļiem tās faktiskais saimnieks Grigorijs Guseļņikovs vai viņam pietuvinātas personas pārņemtu kādu citu Latvijas komercbanku.
Taču bankas slēgšanas nepieciešamības kontekstā, domājams, visnopietnākā un straujāko rīcību prasošā informācija bija – Guseļņikovs un atsevišķi PNB bankas valdes locekļi, iespējams, veikuši bankas aktīvu izsaimniekošanu tās "saimnieka" interesēs un, iespējams, veikta arī naudas atmazgāšana lielā apmērā.
Bankas izlaupīšanas shēmas
Vienā no trauksmes cēlēja ziņojuma punktiem aprakstīta shēma, ar kuras palīdzību no PNB bankas izkrāpti vismaz 30 miljonus eiro vērti aktīvi, turklāt to iegūšanā, visticamākais, bijis ieinteresēts tieši Guseļņikovs. Šo aktīvu vidū bijušas gan Krievijas Norvik bankas akciju īpašnieka kapitāldaļas, gan prasījuma tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu Lielbritānijā, kuru, iespējams, savām vajadzībām izmantojusi Guseļņikovu ģimene, gan 7 miljonu eiro prasījuma tiesības pret kādu Emanuelu Kvinnu.
Trauksmes cēlēja ziņojumā norādīts, ka šo shēmu īstenošanai izmantoti cesijas darījumi, par kuriem lemts bankas valdes sēdē "sašaurinātā sastāvā", tajā piedaloties tikai Guseļņikovam pietuvinātām personām – toreizējam bankas valdes priekšsēdētājam Oliveram Bramvelam un valdes loceklim, Guseļņikova uzticības personai Dmitrijam Kalmikovam.
Ziņojumā norādīts arī uz Bramvela aiziešanas apstākļiem no darba bankā neilgi pēc šo lēmumu pieņemšanas. "Pieļauju, ka atkāpšanās varētu būt saistīta arī ar iepriekšējā akcionāra Guseļņikova vēlmi pasargāt (vismaz sākotnēji) nu jau bijušo valdes priekšsēdētāju no negatīvās publicitātes brīdī, ja tiktu pieņemti kādi bankai nelabvēlīgi lēmumi, kas, iespējams, ļautu Guseļņikovam arī visas turpmākās iespējamās "neveiksmes" (visticamāk, nodarījumus, kas tiek aprakstīti šajā iesniegumā) novelt uz iespējamiem fiktīviem akcionāriem," aprakstīts trauksmes cēlēja ziņojumā.
Ziņojumā Valsts policijai arī detalizēti aprakstīts, kā, iespējams, no bankas 2018. gada vasarā vai rudenī izkrāpts vēl viens aktīvs – SIA PNB Print kapitāldaļas. Tām mainot īpašnieku un nonākot vēl kādas Guseļņikova uzticības personas rokās, sākotnējās garantijas par labu bankai no līgumiem pazudušas, bet tā vietā nākusi virkne nosacījumu jau par labu jaunajiem minoritārajiem "investoriem". Turklāt visas šīs izmaiņas notikušas bez bankas Juridiskās pārvaldes iesaistīšanas un pretēji bankas interesēm.
Rezultātā jaunie "investori" uzņēmumā ieguldījuši tikai 100 tūkstošus eiro, turklāt viņu sastāvs ir bijis ļoti savdabīgs. "Kā otrs "investors" bija prezentēts cits Grigorija Guseļņikova radinieks Sergejs Tuvalkins, kuru vēlāk bez jebkāda pamatojuma nomainīja Grigorija Guseļņikova cits radinieks – Ivans Hmeļevs (sievastēvs)," aprakstīts trauksmes cēlēja ziņojumā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!