11.00 līdz 15.00, izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu, kā arī un parūpēties par bērniem un sirmgalvjiem. Cilvēks cieš no karstuma ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un pats regulēt ķermeņa temperatūru. NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:
- Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem;
- Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
- Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
- Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
- Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
- Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Raugieties, lai bērns regulāri padzertos. Uzmaniet, lai bērns nepārkarstu guļot. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.
Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka rīkoties šādi:
Plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet, nesportojiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turieties vairāk ēnas pusē, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos;
Ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;
Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:
- novietojiet cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus,
- atģērbiet cietušo,
- mitriniet ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis,
- dodiet dzert vēsu ūdeni;
- vēdiniet, dzesējiet, radot gaisa plūsmu.
Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un apdraudēt dzīvību. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Jau vēstīts, ka sinoptiķi arī otrdien sola pamatīgu svelmi un karstums nedaudz mazināsies vien nedēļas nogalē.